“Ziema tuvojas! ” Tas bija ikonisks sauklis, ko zināja visi, kas bija iemīļojuši grandiozo televīzijas seriālu “Troņu spēles”. Šim sauklim piemita tāda mazliet baisa un draudīga pieskaņa. Faktiski drusku līdzīgi ir ar 15. Saeimas vēlēšanām. Var nedaudz biedējoši pa laikam sev un citiem atgādināt – vēlēšanas tuvojas. Arī žurnāls “Ir” apkopojis, kā rit sagatavošanās darbi, lai vēlēšanas 3. oktobrī būtu drošas.
“Latvijai atlikuši septiņi mēneši, lai pierādītu, ka valsts spēj nosargāt vēlēšanas — gan no savām kļūdām, gan no ārējas ietekmes. Vai oktobrī 15. Saeimas vēlēšanās nodotās balsis skaitīs ar elektronisko sistēmu vai manuāli, pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris vēl nevar droši pateikt. Vēlēšanu elektroniskā sistēma vēl ir “jālabo un jātestē”, viņš atzīst. Tikmēr tiesībsargājošās iestādes un eksperti brīdina par iespējamiem ārējas ietekmes mēģinājumiem, jo Krievijas specdienesti rada lielākos draudus mūsu valsts drošībai,” raksta “Ir”.
Vēlēšanas, protams, ir vērtējams kā visnotaļ nepieciešams process demokrātiskā valsts iekārtā, kādā mēs, par laimi, dzīvojam. Lai gan ne reizi vien, kad deputātu kandidāti priekšvēlēšanu cīņās izmanto ne tās glītākās metodes, pārņem sajūta, ka demokrātija nekāda laime nav. Reiz, pirms gadiem desmit, es nedēļu nodzīvoju Kijivā, lai kārtotu vīzu žurnālistu braucienam uz Nigēriju. Tas bija diezgan dīvains process, kur vairākkārt sēdējām garumgarās rindās Nigērijas vēstniecības pagrabā. Varējām aprunāties ar vairākiem līdzīgiem vīzu pretendentiem no Ukrainas. Mums un viņiem vēstniecība viena, tāpēc nīkām vienā pagrabā. Vīzu toreiz nedabūju un uz Nigēriju netiku. Vēlāk šī paša žurnālistu projekta laikā tā vietā aizbraucu uz Palestīnu. Toties sarunās ar citiem un pēc pašas pieredzes sapratu, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tas mums nereti aizmirstas, kad gribas nievājoši attiekties pret savu valsti, iekārtu tajā un arī iespēju savu valdību ievēlēt demokrātiskā ceļā.
Šoreiz, līdzībās ar minēto seriālu runājot, mazliet baiso pieskaņu sauklim “Vēlēšanas tuvojas” piešķir nedienas, ko piedzīvojām iepriekšējā reizē.
“Pērn man pašam bija ļoti skumji, bet šogad darīsim tā, lai būtu prieks,” Zviedris cer, ka neatkārtosies pašvaldību vēlēšanu nakts pieredze, ko pats pērn piedzīvoja vēl kā Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs. Toreiz Valsts digitālās attīstības aģentūra nodeva ekspluatācijā vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmu “Skenis”, lai gan iepriekš veiktie auditoru testi uzrādīja nepietiekamu veiktspēju un pēc uzlabojumiem atkārtots audits nenotika. Vēlēšanu naktī sistēma vairākas stundas būtiski bremzēja darbu iecirkņos, un beigās tika izlemts balsis skaitīt ar rokām. Turklāt klupšanas akmens bija ne tikai tehnoloģijas. Lēmumu par to, kā skaitīt balsis, iecirkņi no CVK gaidīja trīs stundas. “Cilvēki vēlēšanu naktī ir noguruši. Jo ilgāk process velkas, jo lielāks ir kļūdu risks,” uzsver Zviedris. Šādas vilcināšanās rudenī nebūs. Kārtība ir mainīta — lēmumu par to, kā vēlēšanu naktī skaitīs balsis, varēs pieņemt 42 pašvaldību vēlēšanu komisiju līmenī, negaidot centralizētu rīkojumu. “Ventspilī var būt viena situācija, Daugavpilī — cita,” skaidro Zviedris,” tā par gatavošanos vēlēšanu procesam raksta žurnāls “Ir”.
Nav jau tā, ka velēšanu saistībā mūs satrauc tikai tehnoloģiskie risinājumi. Patiesībā tas varbūt pat galīgi nav nopietnākais drauds. Arī žurnālā uzsver: “Pašu neizdarības un tehnoloģiskie riski nav vienīgais raižu avots pirms 3. oktobra. Eksperti brīdina, ka Latvijai jābūt gatavai arī ārējas ietekmes mēģinājumiem. “Līdz šim ietekmes operācijas bija savā veidā amatniecība, taču pašlaik mēs redzam industrializāciju,” NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts janvāra beigās atzina Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju sadarbības padomē. Mākslīgais intelekts ļauj masveidā radīt saturu, izveidot ticamus viltus profilus un pat automatizēt diskusiju dalībniekus, kas spēj iekļauties tiešsaistes kopienās un virzīt sarunas sev vēlamā virzienā. Moldova ir uzskatāms piemērs Krievijas nelegālajai ietekmei. 2024. gadā Moldovas vēlēšanu ietekmēšanai Krievija ieguldīja aptuveni 250 miljonus eiro.”
Mēs, protams, un arī, par laimi, neesam Moldova, tomēr ir skaidrs, ka Krievijas taustekļi mēģinās aizsniegties arī līdz mūsu demokrātiskajiem procesiem, turklāt tie ļoti labi māk slēpties ēnā.
Komentāri