Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Tāds kā mēs

Druva
23:00
04.06.2007
17

“Ja tu esi mans prezidents, stāsti, kā iet, / Vai šis ūdens ir dzerams vai ne? / Kā pa svaigi pļautu zāli var iet, nesadurot kājas uz naglām? / Kā tu izvairies no AIDS un vai esi kādreiz bijis ASV? / Ja tu esi mans prezidents, ķer mani ciet, tu esi tāds pats, kā es.” Tā pagājušā gadsimta beigās dziedāja grupa „Prāta vētra”, kas veltīja šo dziesmu toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ar kundzi. To varētu dziedāt arī tagad, kad mums ir jauns prezidents, kuru daļa gribēja, bet dabūja arī tie, kas negribēja.

Bija tādi, kas, komentējot V.Zatlera virzīšanu prezidentūrai, norādīja, ka valstij ir vajadzīgs ārsts. Laikā, kad tik populāri ir teikt, ka valdība neko nedara un viss ir slikti, ārsta ienākšana politiskajās aprindās vismaz metaforas līmenī izskatās pēc glābiņa. Taču tas nav labākais metaforas skaidrojums – krietni spilgtāk situāciju ilustrē tas, ka Latvijas tauta, kas maksā ārstiem pateicības, dabūja tādu augstāko amatpersonu, kura šīs pateicības ir pieņēmusi. V.Zatlers ir tāds pats kā mēs – mēs dodam, viņš saņem. Tomēr šāda apjausma nav pilnīga, jo līdz ar tiem, kuri uzskata, ka valstij ir nepieciešams ārsts, ir arī tādi, kuri tā saukto pateicību pieņemšanu pasludina par korupciju. Pateicības pieņēmušais tādējādi pārtop par korumpētas politiskās elites paštīksmināšanās karogu. Elite labākajā gadījumā gribētu redzēt, ka šie papildu ienākumi tiek deklarēti, taču kopumā uzskata, ka problēmu nav.

Vēl dažos no mums ir zaudējuma rūgtums, ka Saeima ievēlēja V.Zatleru, nevis bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Par V.Zatleru jau gana daudz stāstīts saistībā ar nelikumīgo atlīdzību, bet A.Endziņa atbalstītājiem nevajadzētu uzskatīt, ka viņa padomju laika izteikumi par sociālistisku revolūciju 1940. gadā kā valsts modeļa maiņas iemeslu ir mazāks ētiskais slogs.

No ētiskā sloga ielīkušas abu prezidenta kandidātu muguras, un ir muļķīgi teikt, ka viena kandidāta nodarījumus atsver viņa darbība kopš Atmodas sākuma, bet otrs ir vienkārši marionete. Šajā ziņā viņi arī ir tādi paši kā mēs, cilvēki, kas cīnās ar vidi, realizē savus pašreizējos mērķus un cer vienreiz dzīvē izvilkt lielo lozi.

Tie ļaudis, kas prezidenta vēlēšanu dienā pie Saeimas bija ieradušies ar sarkanbaltiem T-krekliem, uz kuriem uzraksts „Aivars Endziņš”, to drīzāk darīja protestēšanas un nepiekrišanas dēļ. Nepiekritējam ir romantisks tēls. Nepiekritēji ir tie, kas valkā krekliņus arī ar revolucionāra Ernesto Če Gevaras attēlu, īsti nezinot, kas viņš ir, par ko un ar kādām metodēm cīnījās; nepiekritēji ir tie, kas izmanto katru izdevību, lai kritizētu valdību, un viņiem nekāda valdība nav laba; un nepiekritēji ir tie, kas principa pēc iestājas par citu prezidenta amata kandidātu, nevis to, kuram ir lielākās iespējas tikt ievēlētam.

„…tu esi tāds pats kā es” būtu piemērota dziesma Valda Zatlera prezidentūras termiņā, un man gribētos to atkal dzirdēt radiopārraidēs. Tas būtu aicinājums pieņemt tādu prezidentu, kāds nu mums piešķirts apstākļos, kad pati tauta valsts augstāko amatpersonu ievēlēt nevar. Gribētos, ka mēs, labi apzinoties prezidenta pagātnes plankumus, ar to būtu tikuši galā un pievērstos jaunā prezidenta darbības izvērtējumam. Viņš taču ir tāds pats kā mēs – jaunajā situācijā ienācis, mēģina saprast, kas ir labs un kas slikts. Mēs rīkotos tieši tāpat.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi