Ne katras profesijas pārstāvjiem sava īpaši atzīmējama diena. Skolotājiem tāda ir 5.oktobrī, tātad šīs nedēļas nogalē. No kā skolotāji saņem visvairāk apsveikumu – no pašvaldības, skolēnu vecākiem, sabiedrības, audzēkņiem? Laikam jau tomēr no saviem skolēniem. Kādu formālu apsveikumu atsūta arodbiedrība, varbūt vēl kāds. Vai tas spēcina skolotāju gara spēku, motivē strādāt labāk, motivē palikt profesijā? Diez vai. Manuprāt, šobrīd skolās strādāt palikuši paši stiprākie, paši rūdītākie, paši entuziastiskākie, par ko viņi tiešām pelnījuši vislielāko cieņu, vispatiesāko apbrīnu un sirsnīgākos apsveikumus! Arī par to, ka spēj pasmaidīt (lai arī ar lielu rūgtumu un ironiju) par sava darba tiešās virsvadītājas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) , maigi sakot, neizdarību, par ko nesaprotamu iemeslu dēļ klusē Izglītības darbinieku arodbiedrība. Pārsteidzošo situāciju mēģinājusi skaidrot raidījuma “De facto” komanda, atklājot, kādi IZM sagādāti “brīnumi” jāpiedzīvo skolotājiem, skolēniem un vecākiem.
Un situācija, kādu pieļāvusi IZM, manuprāt, ir šokējoša! Proti, vēl līdz šai dienai, kad sācies jau otrais mācību gada mēnesis, nav zināms šī mācību gada valsts pārbaudījumu grafiks, nav zināmas, lai arī izziņotas, ka būs, izmaiņas pārbaudījumu izvēles kārtībā, tātad vēl nav skaidrs, kuros mācību priekšmetos centralizētie eksāmeni tiks atcelti, kuri nāks klāt. Vēl trakāk – IZM ministre Dace Melbārde uz “De facto” jautājumu, kad visas ieinteresētās puses saņems nepieciešamo informāciju, atbildi sniegt nevarēja, jo nezināja, cik vēl ilgs laiks vajadzīgs, lai pieņemtu svarīgos lēmumus. Savukārt portāls “TV*NET 25” 28.septembra ziņās raksta: “Eksāmenu norises jautājumi attiecas gan uz 9., gan 11., gan 12. klasēm, kurās kopumā šajā mācību gadā mācās 46 tūkstoši skolēnu (46 657). Vēl jāpieskaita jauniešu vecāki un, protams, skolotāji, un ir skaidrs, ka radītā neziņa skar visai lielu iedzīvotāju skaitu.”
Vai nav tā, ka šīs nebūšanas ir daudz lielākas un satraucošākas par tām, par kurām šobrīd uztraucas valdība? Vai tiešām šurp un turp muļļātā, pretrunīgi vērtētā Stambulas konvencija ir tik svarīga un steidzama, ka spēj novērst visu uzmanību no par vienu no valdības darbā izvirzītajām prioritātēm – izglītības? Un ne tikai. Šoreiz ir ļoti liels rūgtums par valdības darbu. Šķiet, cilvēki, kuri tur “kuģa stūri”, ir aizpeldējuši visai tālu no realitātes, tik tālu, ka skatās uz to tālo krastu, kur aizvedīs nākamās Saeimas vēlēšanas. Bet līdz tām vēl jādzīvo, līdz tām vēl jāstrādā ar atdevi, atbildīgi un godprātīgi. Lai nākamreiz, kad jauniešiem jautās novērtēt valdības darbu, nav jādzird atbilde, kādu Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta darbiniekiem septembra vidū sniedza kāds jaunietis, vārdā Markus: “Man liekas, tas, kas šobrīd notiek ar mācībām, – tas ir pilnīgs ārprāts. Tas, ka vidusskolā katru gadu mainās eksāmeni, mainās visi šitie likumi, manuprāt, tā nevajadzētu būt.”
