Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Svētki vieno

Druva
23:00
19.06.2007
7

latvisko tradīciju izzinātājs Drustos

Bieži dzird sakām, ka svētki devalvējušies. Jāņus neprot svinēt. Tā nav, tautas zemapziņā tie dzīvo. Tie arhetipi, kas mūs piesaista senčiem, vieno kā tautu, etnosu, mudina attiecīgi rīkoties. Tie arī sargā latviešu valodu, aizstāv identitāti. Ja esam kopā, ja ir, kas vieno, jūtamies droši. Bieži izskan pārmetumi, ka Pauls, rīkojot ziņģu dziedāšanu, jauc ārā latviskās tradīcijas. Bet kopā ar viņu cilvēki vienojas dziesmā. Esmu par to, ka pamazām tuvojamies pamatidejai – kopā svinam. Tā ir reize, kad esam vienoti ar dabas spēkiem, sadarbojamies, tā ir kulminācijas diena.

Skolā bērni veica pazīstamo eksperimentu. Trīs podiņos iesēja puķu sēklas. Tās auga vienādos apstākļos, bet tika laistītas ar dažādu ūdeni. Pirmā podiņa sēklas laistīja ar ūdeni, kuram pirms tam veltīja labus, mīļus vārdus, otrā podiņa – ar ūdeni, kas tika nolamāts, bet trešā – ar ūdeni par kuru neviens nelikās ne zinis. Starp sēklām, kuras saņēma apmīļoto un lamāto ūdeni bija liela atšķirība. Ar nolamāto ūdeni lietie stādiņi auga mazāki, visas sēklas neuzdīga, bet ar apmīļoto – spēcīgi, to bija vairāk. Ar neitrālo ūdeni laistītie augi bija vārgāki, nedrošāki kā ar apmīļoto. Varbūt šajā eksperimentā arī rodama atbilde, kāpēc Jāņos jāaplīgo lauki. Lai būtu bagāta, ar mīlestību apveltīta raža. Rudzu un miežu lauki – tā tautas materiālā iztikšana, tie sinhronizējas ar tautu.

Ielīgošanai ir liela nozīme. Trīs dienas svētki tiek iešūpoti. Tautas tradīcijās trīs ir būtisks skaitlis, lai kaut kas notiktu. Pirmajā reizē ierosina, otrajā nostiprina un trešajā iecerētais notiek. Dievam arī lūdz trīs reizes. Tāpat – “trīs dieniņas, trīs naksniņas Saul`ar Dievu ienaidā”.

Savulaik ģeologs Viktors Grāvītis brauca ekspedīcijās pa Latviju un izzināja tautas tradīcijas, arī Jāņu. Izvētot viņa savāktos materiālus,

esam paņēmuši to, kas saderīgs ar šodienu. Dzīvojam taču te un šodien, visu darām ar šodienas izpratni un uztveri. Nedziedam tās tautasdziesmas, kas šodienas cilvēkam tālas, nesaprotamas. Nu, nav vairs tā ganiņa kalna galiņā un malējiņas maltuvē. Drīzāk gans, arājs ir tas dabas spēks, kas ietekmē mūsu ikdienu. Pirms gadiem daudz dziedāja par kungiem, domājot krievus, un šis motīvs vienoja. Tagad šīs dziesmas pieklusušas. Līgotnēs ir ļoti daudz tekstu, lai varētu izvēlēties, bet laiks pamazām izfiltrē, kas derīgs.

Pēdējos gados esam atteikušies no aplīgošanas, staigāšanas no mājas uz māju. Kad vēl bija dzīva iepriekšējā paaudze, patiesi, Jāņa bērni tika gaidīti, cienāti. Jaunākā paaudze negrib laist pagalmā, bija tā – ienākam dziedādami, bet mājinieki noslēpjas. Tiesa, jaunieši ļoti grib iet aplīgot. Varbūt pēc gadiem šī tradīcija atdzims, arī Drustos.

Cilvēkam vajag rituālu. Vainagu pīšana ir pārdomu brīdis. Saulei rietot, mēs kalnā paceļam karogu – kā vienotības simbolu ar visiem, kuri līgo, ar tautu. Varbūt lasot izklausās ārišķi, bet tā ir rituāla sastāvdaļa, un cilvēki to pieņem kā pašsaprotamu. Tad iekur ugunskuru, lai gūtu uguns svētību. Brīnišķīgs skats ir saulītes laišana no kalna. Īpašs brīdis no rīta ir peldēšanās. Kādreiz Jāņu naktī pirmoreiz drīkstēja peldēties, jo tad ūdens sasniedzis briedumu, tas dod enerģiju.

Aizvien vairāk cilvēku grib svinēt Jāņus. Svinēt, izjūtot dabas klātbūtni, esot ar to un citiem vienoti. Protams, nav patīkami, ka

par vienojošo kļūst dzeršana, no kuras sekām daudzi cieš.

Globalizācija veicina nacionālās identitātes stiprināšanu. Zemapziņā mēs sevi gribam aizsargāt. Tāpēc arī pēdējos gados interese par tautas tradīcijām, vēlēšanās iemācīties līgodziesmas, izzināt vēsturi. Jāņos, Ziemassvētkos svinētāju vidū lielākoties ir jaunieši. Tradīcijas neglabājas apputējušās lādēs vai datora failos, tās dzīvo tautā. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
7

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi