Vai brīdī, kad uzzinājām, ka Latvijā ir radīta jauna animācijas filma “Straume” par kaķi vientuļnieku, kurš plūdos rod patvērumu laivā ar vēl citiem dzīvniekiem, tādēļ tam ir jāmācās uzticēties un sadarboties, varējām iedomāties, ka filma gūs ne tikai labus un izcilus vērtējumus, bet arī nesīs Latvijai vēsturisku notikumu – Zelta globusa balvas (ASV apbalvojums par darbību kinematogrāfijā vai televīzijā un ir viena no prestižākajām kino pasaules balvām tūlīt aiz “Oskara”) saņemšanu? Un vēl jau priekšā ASV kinoakadēmijas “Oskara” balvas ceremonija, kurā latviešu radītais darbs iekļuvis tā dēvētajā “īsajā sarakstā”. Tas nozīmē, ka “Straume” varēs pretendēt uz Oskaru fināla piecinieku ārvalstu filmu kategorijā. Vai tā notiks, uzzināsim 17. janvārī. Pērn īsajā sarakstā tika iekļauta arī ASV strādājošās latviešu režisores Signes Baumanes filma “Mans laulību projekts”, tāpat pirms kāda laika “Dvēseļu putenim” rakstītā mūzika, tomēr tās fināla pieciniekā neiekļuva. Kinokritiķe Kristīne Simone, viena no “Zelta globusa” organizācijas biedrēm, līdz ar to arī balsotāja, skaidrojusi, ka “Zelta globuss” ir vairāk kritiķu un profesionālo kino vērtētāju piešķirta balva, bet “Oskars” – pašu kino veidotāju, profesionāļu balva.
Zīmīgi, ka arī režisors un filmas “Straume” veidotājs Gints Zilbalodis līdz šim darbojies pats par sevi, bet tieši šīs animācijas filmas radīšanai izveidojis komandu. Pats atzinis, ka nav paredzējis, kādi būs “Straumes” panākumi, un tikai tad, kad pirmizrādē Kannu kinofestivālā saņēma stāvovācijas, režisors saprata, ka filmai iespējami labi panākumi. Šobrīd filmu skatās daudzviet pasaulē.
Jau pirms balvas iegūšanas gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidente “Straumi” kā pozitīvu piemēru minēja savās tik atšķirīgajās Jaungada uzrunās. Tagad, šķiet, melnie (lai gan precīzāk būtu – pelēkie) kaķi svin uzvaras gājienu un cilvēki ne tikai individuāli dalās priekā par visai Latvijai nozīmīgo notikumu pavērsienu, bet arī uzņēmumi izmanto kā labu mārketinga gājienu, reklamējot kādu no savām precēm vai atgādinot par sevi. Tomēr man prieku rada tas, ka beidzot par kādu notikumu nav negatīvu atsauksmju no tā dēvētajiem “dīvāna ekspertiem”. Šķiet, latvieši priekā par “Straumi” ir vēl vienotāki nekā pēc
mūsu hokejistu uzvarām vai Dziesmu un Deju svētkiem, vieniem no retajiem notikumiem, kas spēj vienot un uz pozitīva viļņa pacelt lielu daļu nācijas, nevis sašķelt atbalstītājos un noliedzējos. Un es piekrītu arī tiem, kuri atgādina – šādi starptautiski panākumi turpina parādīt, ka mūsu skaitā mazajai, bet intelektuāli spēcīgajai tautai un katram tās cilvēkam neviens sapnis nevar būt par lielu.
Komentāri