Pirmdiena, 14. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Stāties vēsturei ceļā

Druva
23:00
23.04.2007
39



Jānis Buholcs

Pagājušās nedēļas sakumā dienvidkorejiešu izcelsmes students Čons Sen Hi nogalināja 32 Virdžīnijas tehniskās universitātes studentus un pasniedzējus un pats izdarīja pašnāvību. Tas bija viens no masu slaktiņiem, kas paretam notiek ASV skolās un kuru laikā ar ieroču nēsāšanu aizrāvusies Amerika uzbrūk pati sev.

Stāsts ir par to, kā students ar psihiskām problēmām, kuras speciālisti bija konstatējuši pirms laba laika, neizturēja un devās atriebties tiem, kurus vaino savās likstās – tātad visiem. Pirmdienas rītā universitātes pilsētiņā nošāvis divus cilvēkus, viņš devās uz pasta nodaļu un nosūtīja televīzijas tīklam “NBC” paku. Tajā atrodams vairāk nekā 20 lappušu vēstījums, kā arī vairāki desmiti videoklipu un attēlu, kuros viņš redzams ar ieročiem un stāsta par savām ciešanām un motīviem. Vēstuli nosūtījis, atgriezās universitātē un nogalināja vēl 30 cilvēkus.

Notikušā parādīšanu masu saziņas līdzekļos var aplūkot kā divu fāžu izpausmi. Pirmā fāze ir redakciju sākotnējā reakcija uz notiekošo – tiek tverts mirklis un veidotas ziņas. Asinis, šaušana, upuri, ierastās kārtības izjaukšana, problēmu izpausmes – tas ir pietiekams pamats, lai atgadījums iekļūtu masu saziņas līdzekļu saturā un par to uzzinātu detaļās.

Otrā fāze iestājas mazliet vēlāk. Tad viens otrs ierunājas par šķietamiem blakusjautājumiem saistībā ar to, kas un kā tiek rādīts. Darot savu darbu, žurnālisti ne tikai dažādi parāda vienu un to pašu notikumu, bet arī ietekmē vidi, kurā notiek informācijas vākšana, tādējādi izveidojot apburtu cēloņu un seku loku. Un tad kāds pajautā: “Kāda ietekme ir milzīgajai žurnālistu uzmanībai, kas izrādīta notikumam, un tajā iesaistītajām institūcijām un personām?” Kā vajadzēja rīkoties “NBC”, kura rīcībā šie materiāli nonāca – parādīt ēterā, vai arī ignorēt? Kas ir aspekti, kuri šajā notikumā ir svarīgi – asinis vai tomēr kas cits?

Pirmā fāze parasti iestājas automātiski. To paredz vispārpieņemta redakcijas prakse, ziņojumu atlases principi: lieli avīžu virsraksti, aculiecinieku stāsti, detaļas par slepkavu un cietušajiem… Šī ir tipiska masu saziņas līdzekļu reakcija uz šādu “notikumu” – vispirms parāda un tikai tad sāk domāt par to, kas parādīts. Auditorija tikām skatās un šausminās.

Kad sākas domāšana, esam nonākuši līdz otrajai fāzei. Kad pirmais Virdžīnijas slepkavas piesūtīto vizuālo materiālu vērošanas vilnis bija pāri, sākās čuksti: “Vai to vispār vajadzēja rādīt? Vai kādam tas bija jāredz? Kura interesēs ir šāda vardarbības demonstrēšana?” Iespējams, ka auditorijai to nevajadzēja, taču tā skatījās un nevarēja atraut ne acu. Sākās lielo telekanālu taisnošanās. “NBC” norādīja, ka pirms ierakstu pārraidīšanas ir konsultējušies ar varasiestādēm, savukārt konkurējošie kanāli paziņoja, ka šos materiālus vairs nerādīs. “Kad tie vienreiz redzēti, atkārtojums jau ir kas vairāk par pornogrāfiju,” aģentūrai “Reuters” sacīja “ABC News” viceprezidents Džefrijs Šneiders.

Līdzīgi bija ar gāztā Irākas līdera Sadāma Huseina pakāršanu vecgada vakarā. Kadrus, kuros redzamas viņa mūža pēdējās minūtes, arī pārraidīja televīzijā. Gan pirms, gan pēc nāvessoda bija jautājumi, vai tas ir vajadzīgs. Toreiz “NBC News” vadītājs Stīvs Kapuss par nepieciešamību rādīt S.Huseina nāvi intervijā “New York Times” sacīja, ka arī daudzu citu diktatoru pēdējie attēli ir publiski rādīti. Viņu beidzamie attēli veido vēsturi un atmiņu. “Es vēlos to darīt ar gaumes izjūtu, taču es nestāvēšu ceļā vēsturei,” teica S.Kapuss.

Ja Virdžīnijas slaktiņš būtu bijis tikpat paredzams kā S. Huseina pakāršana un ja pirms tam būtu iespējams iegūt redakciju komentāru, iespējams, tie būtu līdzīgi – tas taču ir notikums, tā ir vēsture. Un visi dotos uz priekšu, lai tikai pēc kāda brīža attaptos, ka varbūt tomēr vajadzēja stāties tai ceļā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
22

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
28

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
32

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
36

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
31

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
12
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
37
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
16
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi