Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Stāties vēsturei ceļā

Druva
23:00
23.04.2007
55



Jānis Buholcs

Pagājušās nedēļas sakumā dienvidkorejiešu izcelsmes students Čons Sen Hi nogalināja 32 Virdžīnijas tehniskās universitātes studentus un pasniedzējus un pats izdarīja pašnāvību. Tas bija viens no masu slaktiņiem, kas paretam notiek ASV skolās un kuru laikā ar ieroču nēsāšanu aizrāvusies Amerika uzbrūk pati sev.

Stāsts ir par to, kā students ar psihiskām problēmām, kuras speciālisti bija konstatējuši pirms laba laika, neizturēja un devās atriebties tiem, kurus vaino savās likstās – tātad visiem. Pirmdienas rītā universitātes pilsētiņā nošāvis divus cilvēkus, viņš devās uz pasta nodaļu un nosūtīja televīzijas tīklam “NBC” paku. Tajā atrodams vairāk nekā 20 lappušu vēstījums, kā arī vairāki desmiti videoklipu un attēlu, kuros viņš redzams ar ieročiem un stāsta par savām ciešanām un motīviem. Vēstuli nosūtījis, atgriezās universitātē un nogalināja vēl 30 cilvēkus.

Notikušā parādīšanu masu saziņas līdzekļos var aplūkot kā divu fāžu izpausmi. Pirmā fāze ir redakciju sākotnējā reakcija uz notiekošo – tiek tverts mirklis un veidotas ziņas. Asinis, šaušana, upuri, ierastās kārtības izjaukšana, problēmu izpausmes – tas ir pietiekams pamats, lai atgadījums iekļūtu masu saziņas līdzekļu saturā un par to uzzinātu detaļās.

Otrā fāze iestājas mazliet vēlāk. Tad viens otrs ierunājas par šķietamiem blakusjautājumiem saistībā ar to, kas un kā tiek rādīts. Darot savu darbu, žurnālisti ne tikai dažādi parāda vienu un to pašu notikumu, bet arī ietekmē vidi, kurā notiek informācijas vākšana, tādējādi izveidojot apburtu cēloņu un seku loku. Un tad kāds pajautā: “Kāda ietekme ir milzīgajai žurnālistu uzmanībai, kas izrādīta notikumam, un tajā iesaistītajām institūcijām un personām?” Kā vajadzēja rīkoties “NBC”, kura rīcībā šie materiāli nonāca – parādīt ēterā, vai arī ignorēt? Kas ir aspekti, kuri šajā notikumā ir svarīgi – asinis vai tomēr kas cits?

Pirmā fāze parasti iestājas automātiski. To paredz vispārpieņemta redakcijas prakse, ziņojumu atlases principi: lieli avīžu virsraksti, aculiecinieku stāsti, detaļas par slepkavu un cietušajiem… Šī ir tipiska masu saziņas līdzekļu reakcija uz šādu “notikumu” – vispirms parāda un tikai tad sāk domāt par to, kas parādīts. Auditorija tikām skatās un šausminās.

Kad sākas domāšana, esam nonākuši līdz otrajai fāzei. Kad pirmais Virdžīnijas slepkavas piesūtīto vizuālo materiālu vērošanas vilnis bija pāri, sākās čuksti: “Vai to vispār vajadzēja rādīt? Vai kādam tas bija jāredz? Kura interesēs ir šāda vardarbības demonstrēšana?” Iespējams, ka auditorijai to nevajadzēja, taču tā skatījās un nevarēja atraut ne acu. Sākās lielo telekanālu taisnošanās. “NBC” norādīja, ka pirms ierakstu pārraidīšanas ir konsultējušies ar varasiestādēm, savukārt konkurējošie kanāli paziņoja, ka šos materiālus vairs nerādīs. “Kad tie vienreiz redzēti, atkārtojums jau ir kas vairāk par pornogrāfiju,” aģentūrai “Reuters” sacīja “ABC News” viceprezidents Džefrijs Šneiders.

Līdzīgi bija ar gāztā Irākas līdera Sadāma Huseina pakāršanu vecgada vakarā. Kadrus, kuros redzamas viņa mūža pēdējās minūtes, arī pārraidīja televīzijā. Gan pirms, gan pēc nāvessoda bija jautājumi, vai tas ir vajadzīgs. Toreiz “NBC News” vadītājs Stīvs Kapuss par nepieciešamību rādīt S.Huseina nāvi intervijā “New York Times” sacīja, ka arī daudzu citu diktatoru pēdējie attēli ir publiski rādīti. Viņu beidzamie attēli veido vēsturi un atmiņu. “Es vēlos to darīt ar gaumes izjūtu, taču es nestāvēšu ceļā vēsturei,” teica S.Kapuss.

Ja Virdžīnijas slaktiņš būtu bijis tikpat paredzams kā S. Huseina pakāršana un ja pirms tam būtu iespējams iegūt redakciju komentāru, iespējams, tie būtu līdzīgi – tas taču ir notikums, tā ir vēsture. Un visi dotos uz priekšu, lai tikai pēc kāda brīža attaptos, ka varbūt tomēr vajadzēja stāties tai ceļā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
28

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
29
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
38

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi