Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Smelties spēku pagātnē

Jānis Gabrāns
12:07
22.01.2024
15

Pirms 33 gadiem šajā laikā daudzi atradās Rīgā, lai uz barikādēm sargātu savu valsti, tikko atgūto brīvību. Patiesībā jau tā laika notikumi sasaucas ar 1919.gadu, kad Brīvības cīņās latvju puiši un vīri devās aizstāvēt savu valsti, kas tikko bija dibināta, un bija svarīgi to nosargāt.

Mēdz teikt, ka vēsture iet pa spirāli, un šodiena liek vilkt paralēles ar minētajiem laikiem. Arī tagad mums jārod spēks būt vienotiem par savu zemi, arī šodien ir jāceļ barikādes, varbūt ne reālas (ļoti ceru, ka to nekad nevajadzēs), bet barikādes mūsu domāšanā. Lai spētu sevi pasargāt no informācijas, viedokļiem, komentāriem, kas cenšas stāstīt, ka te viss ir slikti, ka mums ir neizdevusies valdība, neveiksmīgi pašvaldību vadītāji, ka visiem rūp tikai savas intereses, bet par valsti un tautu neviens nedomā. Protams,    kļūdas pieļauj visi, iespējams, pat lielas kļūdas, bet vai, vainojot valdību, parlamentu, pašvaldības, mēs pirmām kārtām nenorādām arī uz to, ka paši nepratām izvēlēties? Latvija taču nav totalitāra valsts, kur valdošā saujiņa nosaka visu, arī to, kurš vadīs un valdīs.

Mums joprojām ir barikādēs izcīnītā demokrātija, un mūsu balsis lielā mērā nosaka to, kurp valsts ies. Pieļauju, daudzi teiks, ka tos “viņus” neievēlēja, uz vēlēšanām vispār negāja, toties baudīt augļus grib visi. Tāpat kā šobrīd baudām barikāžu augļus, lai arī pirms 33 gadiem netrūka to, kuri klusi noskatījās, uz kuru pusi pagriezīsies vēstures rats.

Šis ir laiks paraudzīties tā laika fotogrāfijas, pakavēties atmiņās, lai smeltos spēku turpmākajam. Atceros lasīto, ka atdzīvinātā pagātne tiek iekļauta mūsdienu norisēs un iedarbojas uz tagadni. Lai arī laiku  atpakaļ nepagriezt, atmiņas un sajūtas sevī varam atdzīvināt. Smelties spēku pašu piedzīvotāju, vecāku atmiņās vai senos stāstos par puišiem, kuri nebaidījās ņemt rokās ieroci, lai dotos Cēsu kaujās.

Pieminot barikādes, daudzviet iedegs simboliskus piemiņas ugunskurus, kuri nereti skumīgi deg vienatnē. Varbūt šis ir laiks aiziet, satikties, atcerēties, uzmundrināt, nevis nopelt citam citu. Daudzkārt no šiem pēlējiem dzirdēts -    vai tādēļ gājām uz barikādēm?! Vai tad ne? Vai tad mērķis nebija sava brīva un neatkarīga valsts? Bijām gatavi “kaut pastalās, bet brīvā Latvijā”! Bet, kad ir brīva valsts, izrādās, nu jau ar pastalām nepietiek. Protams, gribam dzīvot arvien labāk, tas ir tikai saprotams, taču, ja tā nav, vainojam citus, ne sevi. Varbūt šis tiešām ir laiks izvērtēšanai, kur esam uzcēluši savas barikādes, kurā pusē esam palikuši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi