Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Savs kaktiņš vai dižens novads?

Druva
23:00
30.08.2007
3

Cēsu domes priekšsēdētājs

Nākamajā nedēļā 4.septembrī valdībā paredzēts izskatīt un apstiprināt jauno novadu karti. Cēsu rajons būs viens no strīdus objektiem, jo valdības pārstāvjiem būs jāizšķiras par vienu no diviem piedāvātajiem modeļiem. Viens paredz veidot lielu Cēsu novadu, kurā ietilptu pilsēta un Nītaures, Zaubes, Skujenes, Taurenes, Dzērbenes, Liepas, Mārsnēnu, Veselavas, Raiskuma, Stalbes, Straupes, Vaives pagasts un Amatas novads. Atsevišķus novadus veidotu abas Līgatnes, Priekuļu un Raunas, Vecpiebalgas un Inešu, kā arī Jaunpiebalgas, Zosēnu un Drustu pagasts. Otrs modelis paredz, ka Cēsis ir atsevišķi un iegūst republikas nozīmes pilsētas statusu, bet pagasti apvienojoties veido nelielus novadus.

Neviens no šiem modeļiem neatbilst tam redzējumam par novadu karti Cēsu rajonā, ko pašvaldību vadītāji piedāvāja tikšanās reizē ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Virkne neskaidrību par būtiskām lietām, nerēķināšanās ar pašvaldību vadītāju viedokli un centieni reformu politizēt izraisa to, ka diskusijas par reformu, tostarp arī mūsu rajonā, kļūst tik sakāpinātas, ka emocionālie argumenti bieži dominē pār racionālajiem.

Viens no emocionālajiem argumentiem ir mīts par to, ka Cēsis grib apēst laukus, tāpēc iestājas par lielu novadu. Atgādināšu, ka Cēsu novada veidošana bija pagastu pašvaldību iniciatīva. Nav jāpierāda tas, ka Cēsu pašvaldībai ir pietiekami finansiālie un intelektuālie resursi, lai nodrošinātu dinamisku pilsētas attīstību arī turpmāk. Pie tam, republikas nozīmes pilsētas statuss piešķir papildus iespējas. Tāpēc, lūkojoties lokāli, tikai no pilsētas interešu skatu punkta, mums izdevīgāk ir neiesaistīties novados. Tomēr es esmu par reformu un novadu veidošanu un paskaidrošu, kāpēc.

Cilvēki nereti pamatoti prasa – ko mums dos reforma? Atbilde ir vienkārša – nedos neko, ja nepratīsim gudri izmantot reformas dotās iespējas. Naivi ir domāt, ka atliek vien izveidot novadu, un labumi sāks

birt no gaisa. Reforma radīs iespēju paņemt un piesaistīt ievērojamas investīcijas un ieguldīt tās attīstībā – izglītībā, sociālā sfērā, ceļu izbūvē, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā. Taču skaidrs, ka tāpat vien naudu novadiem neviens nedos un pašvaldībām būs daudz, gudri un neatlaidīgi jāstrādā. Pirmkārt jau, lai izveidotu pietiekami lielus un spēcīgus novadus, otrkārt, lai sagatavotu un realizētu vērienīgus attīstības projektus. Tas nozīmē, ka būs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem pašvaldībās, tāpēc tos, kas raduši mierīgi čubināties, reforma baida.

Gudri veidojot novadus, varam radīt apstākļus visu rajonu teritoriju vienmērīgai attīstībai, nodrošināt to, ka vienlīdz augstas kvalitātes pašvaldības pakalpojumus saņem gan pilsētā un piepilsētā dzīvojošie, gan attālāko pagastu iedzīvotāji. Es nelabprāt braucu uz ārzemēm, bet Latviju esmu apceļojis krustu šķērsu. Vidzemē, Cēsīs un mums tuvējos rajonos ir salīdzinoši spēcīgas pašvaldības. Esmu bijis pagastos, kur vairs nav ne skolas, ne tautas nama, ne ambulances un pat veikala. Darba spējīgie aizbraukuši uz pilsētām vai Īriju. Palicis vien pagastvecis un pensionāri. Vai Latvijas nākotne ir pārblīvētas pilsētas un tukši lauki? Ceru, ka ne. Tāpēc mums šoreiz vajadzētu pārvarēt latvisko turēšanos pie sava kaktiņa, sava stūrīša un tomēr veidot lielas un spēcīgas pašvaldības.

Vēl viens arguments par reformu ir tāds, ka tikai stabils novads var būt patiešām neatkarīgs. Ar mazu pašvaldību ir vieglāk manipulēt, un politiķi to nereti izmanto. Atbrauc pirms vēlēšanām, padala dāvaniņas, lai tikai par viņiem nobalso, bet pēc vēlēšanām ātri vien savus solījumus par reģionu attīstības nodrošināšanu aizmirst. Spēcīgam novadam nevajag dāvaniņas, tas pats pratīs paņemt to, kas pienākas.

Tāpēc esmu par administratīvo reformu, taču ar nosacījumu, ka tai ir jānorit pietiekami ātri un saprotami. Muļļāšanās daudzu gadu garumā ir tikai laika, naudas un nervu enerģijas tērēšana. Un vislielāko nesapratni rada tas, ka valdība nav veikusi savu mājas darbu un joprojām nespēj sniegt skaidras atbildes uz mūsu jautājumiem par reģionu pārvaldi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi