Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Savs kaktiņš vai dižens novads?

Druva
23:00
30.08.2007
16

Cēsu domes priekšsēdētājs

Nākamajā nedēļā 4.septembrī valdībā paredzēts izskatīt un apstiprināt jauno novadu karti. Cēsu rajons būs viens no strīdus objektiem, jo valdības pārstāvjiem būs jāizšķiras par vienu no diviem piedāvātajiem modeļiem. Viens paredz veidot lielu Cēsu novadu, kurā ietilptu pilsēta un Nītaures, Zaubes, Skujenes, Taurenes, Dzērbenes, Liepas, Mārsnēnu, Veselavas, Raiskuma, Stalbes, Straupes, Vaives pagasts un Amatas novads. Atsevišķus novadus veidotu abas Līgatnes, Priekuļu un Raunas, Vecpiebalgas un Inešu, kā arī Jaunpiebalgas, Zosēnu un Drustu pagasts. Otrs modelis paredz, ka Cēsis ir atsevišķi un iegūst republikas nozīmes pilsētas statusu, bet pagasti apvienojoties veido nelielus novadus.

Neviens no šiem modeļiem neatbilst tam redzējumam par novadu karti Cēsu rajonā, ko pašvaldību vadītāji piedāvāja tikšanās reizē ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Virkne neskaidrību par būtiskām lietām, nerēķināšanās ar pašvaldību vadītāju viedokli un centieni reformu politizēt izraisa to, ka diskusijas par reformu, tostarp arī mūsu rajonā, kļūst tik sakāpinātas, ka emocionālie argumenti bieži dominē pār racionālajiem.

Viens no emocionālajiem argumentiem ir mīts par to, ka Cēsis grib apēst laukus, tāpēc iestājas par lielu novadu. Atgādināšu, ka Cēsu novada veidošana bija pagastu pašvaldību iniciatīva. Nav jāpierāda tas, ka Cēsu pašvaldībai ir pietiekami finansiālie un intelektuālie resursi, lai nodrošinātu dinamisku pilsētas attīstību arī turpmāk. Pie tam, republikas nozīmes pilsētas statuss piešķir papildus iespējas. Tāpēc, lūkojoties lokāli, tikai no pilsētas interešu skatu punkta, mums izdevīgāk ir neiesaistīties novados. Tomēr es esmu par reformu un novadu veidošanu un paskaidrošu, kāpēc.

Cilvēki nereti pamatoti prasa – ko mums dos reforma? Atbilde ir vienkārša – nedos neko, ja nepratīsim gudri izmantot reformas dotās iespējas. Naivi ir domāt, ka atliek vien izveidot novadu, un labumi sāks

birt no gaisa. Reforma radīs iespēju paņemt un piesaistīt ievērojamas investīcijas un ieguldīt tās attīstībā – izglītībā, sociālā sfērā, ceļu izbūvē, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā. Taču skaidrs, ka tāpat vien naudu novadiem neviens nedos un pašvaldībām būs daudz, gudri un neatlaidīgi jāstrādā. Pirmkārt jau, lai izveidotu pietiekami lielus un spēcīgus novadus, otrkārt, lai sagatavotu un realizētu vērienīgus attīstības projektus. Tas nozīmē, ka būs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem pašvaldībās, tāpēc tos, kas raduši mierīgi čubināties, reforma baida.

Gudri veidojot novadus, varam radīt apstākļus visu rajonu teritoriju vienmērīgai attīstībai, nodrošināt to, ka vienlīdz augstas kvalitātes pašvaldības pakalpojumus saņem gan pilsētā un piepilsētā dzīvojošie, gan attālāko pagastu iedzīvotāji. Es nelabprāt braucu uz ārzemēm, bet Latviju esmu apceļojis krustu šķērsu. Vidzemē, Cēsīs un mums tuvējos rajonos ir salīdzinoši spēcīgas pašvaldības. Esmu bijis pagastos, kur vairs nav ne skolas, ne tautas nama, ne ambulances un pat veikala. Darba spējīgie aizbraukuši uz pilsētām vai Īriju. Palicis vien pagastvecis un pensionāri. Vai Latvijas nākotne ir pārblīvētas pilsētas un tukši lauki? Ceru, ka ne. Tāpēc mums šoreiz vajadzētu pārvarēt latvisko turēšanos pie sava kaktiņa, sava stūrīša un tomēr veidot lielas un spēcīgas pašvaldības.

Vēl viens arguments par reformu ir tāds, ka tikai stabils novads var būt patiešām neatkarīgs. Ar mazu pašvaldību ir vieglāk manipulēt, un politiķi to nereti izmanto. Atbrauc pirms vēlēšanām, padala dāvaniņas, lai tikai par viņiem nobalso, bet pēc vēlēšanām ātri vien savus solījumus par reģionu attīstības nodrošināšanu aizmirst. Spēcīgam novadam nevajag dāvaniņas, tas pats pratīs paņemt to, kas pienākas.

Tāpēc esmu par administratīvo reformu, taču ar nosacījumu, ka tai ir jānorit pietiekami ātri un saprotami. Muļļāšanās daudzu gadu garumā ir tikai laika, naudas un nervu enerģijas tērēšana. Un vislielāko nesapratni rada tas, ka valdība nav veikusi savu mājas darbu un joprojām nespēj sniegt skaidras atbildes uz mūsu jautājumiem par reģionu pārvaldi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi