Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelzceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei.
Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Viens no jautājumiem, adresēts Valmieras novada mēram Jānim Baikam, izklausījās mazliet mulsinoši – vai šāds projekts nav pārāk ambiciozs Valmierai ? Pieļauju, ka piesardzīgo intonāciju žurnālistes balsī viesa ne pārāk seni notikumi, kad pagājušā gada septembrī saistībā ar citas industriālās teritorijas attīstību mediju titullapas pāršalca ziņa ar sensacionāliem virsrakstiem: – Prettiesiski izmantoti 4 miljoni Eiropas naudas! KNAB veic kratīšanas Valmieras domē un aiztur mēru!
Pēc laiciņa, kad skandāla dzeltenās putas noplaka, atklājās, ka stāsts nav par kāda kabatā ieslīdējušiem miljoniem, bet gan par pārkāpumiem iepirkuma procedūrā. Izmeklētāji varonīgi atklājuši, ka esot regula, kas liedz Eiropas naudu tērēt industriālo teritoriju izveides projektiem ar zināmu vai noskārstamu pretendentu, kas šajā gadījumā ir somu “Patria” bruņumašīnu ražotne. Tāds dīvains teijāteris par neko, jo pat ezītim skaidrs, ka nopietnu izmēru uzņēmēji nespindz ap novadu mēriem kā odu bars vasaras vakarā. Tādi jāprot pierunāt, jo ieguvums novadam liels. Un militārās industrijas attīstība ir vitāli nepieciešama ne vien Latvijai, bet arī visai ilgus gadus zem ASV drošības lietussarga vieglprātīgi snauduļojušajai Eiropai.
Pēc skaļajiem virsrakstiem pagājis vairāk nekā gads, un nekas vairs nav dzirdēts par varonīgiem atklājumiem procedūru un regulu pārkāpumu izmeklēšanā. Atliek vien minēt, kur apgrozās cirpēji mazajai vilnai, kas radīja lielo brēku. Politiskā vide ir skaudīga, un provinces izlēcēji ar pārāk ambicioziem projektiem pret paša gribu var kļūt par galvenajiem varoņiem PR kompresoru uzpūstās ludziņās ar nojaušamu finālu.
Līdzīgu tejāteri pirms krietna laika esam pieredzējuši arī Cēsīs. Kad neilgi pēc kārtējā nozīmīgā būvniecības projekta atklāšanas toreizējais pilsētas mērs Gints Šķenders, mājās mierīgi vakariņot, gandrīz aizrijās, izdzirdot radio ziņu, ka viņš Rīgā aizturēts, saslēgts roku dzelžos un nu aiz restotām pagraba durvīm tiekot bargi pratināts… Nākamajā rītā šo pīli pirmajā lappusē bija uzpūtusi arī “Diena”.
Pazīstamais gaišreģis Vilis Plūdonis jau pirms simts gadiem apbrīnojami precīzi formulēja mūsu politiskās smilškastes noturīgāko vadmotīvu – Nelidot augstāk par vistu kūts laktu/ Vismīļāk runāt par dējamo kaktu. Sistēmai nepatīk izlēcēji, visādi Ikari ar savu vēlmi lidot. Bet, ja tomēr lido un vēl ar privātām lidmašīnām…, tad sakošļā un izspļauj arī sistēmas pīlārus kā, piemēram, Kariņu.
Bet kā jums šķiet, mīļie lasītāji, vai Latvijas dibināšanas tēviem pēc svinīgās sanāksmes Nacionālajā teātrī pirms 106 gadiem kāds no tā laika žurnālistiem iedomājās pavaicāt – klau, veči, vai jums nešķiet, ka šis Latvijas dibināšanas projekts ir pārāk ambiciozs???
Komentāri