Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

Andris Vanadziņš
11:38
20.11.2024
76
Andrisvanadzins

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei.

Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Viens no jautājumiem, adresēts Valmieras novada mēram Jānim Baikam, izklausījās mazliet mulsinoši – vai šāds projekts nav pārāk ambiciozs Valmierai ?    Pieļauju, ka piesardzīgo intonāciju žurnālistes balsī viesa ne pārāk seni notikumi, kad pagājušā gada septembrī saistībā ar citas industriālās teritorijas attīstību mediju titullapas pāršalca ziņa ar sensacionāliem virsrakstiem: – Prettiesiski izmantoti 4 miljoni Eiropas naudas! KNAB veic kratīšanas Valmieras domē un aiztur mēru!

Pēc laiciņa, kad skandāla dzeltenās putas noplaka, atklājās, ka stāsts nav par kāda kabatā ieslīdējušiem miljoniem, bet gan par pārkāpumiem iepirkuma procedūrā. Izmeklētāji    varonīgi atklājuši, ka esot regula, kas liedz Eiropas naudu tērēt industriālo teritoriju izveides projektiem    ar zināmu vai noskārstamu pretendentu, kas šajā gadījumā ir somu “Patria” bruņumašīnu ražotne. Tāds dīvains teijāteris par neko, jo pat ezītim skaidrs, ka nopietnu izmēru uzņēmēji nespindz ap novadu mēriem kā odu bars vasaras vakarā. Tādi jāprot pierunāt, jo ieguvums novadam liels.    Un    militārās industrijas attīstība ir vitāli nepieciešama ne vien Latvijai, bet  arī  visai ilgus gadus zem ASV drošības lietussarga vieglprātīgi snauduļojušajai Eiropai.

Pēc skaļajiem virsrakstiem pagājis vairāk nekā gads, un nekas vairs nav dzirdēts par varonīgiem atklājumiem procedūru un regulu pārkāpumu izmeklēšanā.    Atliek vien minēt, kur apgrozās cirpēji mazajai vilnai, kas radīja lielo brēku. Politiskā vide ir skaudīga, un provinces izlēcēji ar pārāk ambicioziem projektiem pret paša gribu var kļūt par galvenajiem varoņiem PR kompresoru uzpūstās ludziņās ar nojaušamu finālu.

Līdzīgu tejāteri    pirms krietna laika esam pieredzējuši arī Cēsīs. Kad neilgi pēc kārtējā    nozīmīgā būvniecības projekta atklāšanas toreizējais pilsētas mērs Gints Šķenders, mājās mierīgi vakariņot, gandrīz aizrijās, izdzirdot radio ziņu, ka viņš    Rīgā aizturēts, saslēgts roku dzelžos un nu aiz restotām pagraba durvīm tiekot bargi pratināts… Nākamajā rītā šo pīli pirmajā lappusē bija uzpūtusi arī “Diena”.   

Pazīstamais gaišreģis Vilis Plūdonis jau pirms simts gadiem apbrīnojami precīzi formulēja mūsu politiskās smilškastes noturīgāko vadmotīvu – Nelidot augstāk par vistu kūts laktu/ Vismīļāk runāt par dējamo kaktu.  Sistēmai nepatīk izlēcēji, visādi Ikari ar savu vēlmi lidot. Bet, ja tomēr lido un vēl ar privātām lidmašīnām…, tad sakošļā un izspļauj arī sistēmas pīlārus kā, piemēram, Kariņu.

Bet kā jums šķiet, mīļie lasītāji, vai Latvijas dibināšanas tēviem pēc svinīgās sanāksmes Na­cionālajā teātrī pirms 106 gadiem kāds no tā laika žurnālistiem iedomājās pavaicāt – klau, veči, vai jums nešķiet, ka šis Latvijas dibināšanas projekts ir pārāk ambiciozs???

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi