Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Saeimas gudrība (un nesaprotošā sabiedrība)

Druva
23:00
07.06.2006
18

Nu jau vairāk nekā nedēļu viens no iedzīvotāju vidū apspriežamiem tematiem ir Saeimas lēmumi un priekšlikumi svinamo un atceres dienu pavairošanas jautājumā. Reanimējas Sieviešu diena, jāsvēta Māras diena, jāatzīmē pareizticīgo, mūnistu un budistu Ziemassvētki utt. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nav atjaunota tankistu diena, bet tas ir apvainojums varonīgajiem Latvijas tankistiem, kuri brauc ar diviem (vai trim) Latvijas armijas rīcībā esošajiem tankiem. Viens otrs ļaunvēlis gan atgādina, ka pārāk daudzu ordeņu dalīšana un pārāk bieža svētku svinēšana esot droša valsts pagrimuma pazīme, tomēr jācer, ka Latvijas Republika ir izņēmums no vispārējās likumsakarības.

Uzbrukumi Augstajam namam ir bez pamata. Patiesībā Saeimas lēmumos paslēpts nopietns racionālais kodols. Lieta tā, ka viens no inflāciju ļoti veicinošiem apstākļiem ir iedzīvotāju pārlieku augstais patēriņa līmenis. Pērk un pērk kā aptrakuši! Kur viņi tiek pie naudas? Skaidrs – strādā no rīta līdz vakaram divos, trijos darbos!

Kā to ierobežot? Padomju laiku likumu taču vairs nav. Izdot tiešu aizliegumu strādāt? Eiropa mūs nesapratīs! Šādos apstākļos gudrās galvas izsprieda ļoti pareizi: ja būs vairāk svētku, ļaudis mazāk strādās, mazāk pelnīs un inflācijas vairs nebūs!

Daudzi iebildīs – svētkos tēriņi tikai pieaug. Atcerēsimies kaut vai slaveno Ziemassvētku vai pirmsjāņu iepirkšanās drudzi! Tomēr šķiet, ka iebildumi ir bez pamata. Saeima vēl tikai sāk savu darbu pie svētku dienu skaita palielināšanas. Mēs varētu doties palīgā Saeimai un tā, pēc cēsnieku priekšlikuma, varētu papildināt svētku sarakstu, piemēram, tajā iekļaujot islama svēto mēnesi ramadānu.

Vienā rāvienā būtu nošauti vairāki zaķi. Mēs notrītu degunu iedomīgajai vecajai Eiropai, kuras kalendārā šādu svētku nav, bet musulmaņu problēmu – cik uziet. Aizmāršīgos lūdzu atcerēties novembra grautiņus Parīzē. Mēs būtu parādījuši spilgtu praktisku piemēru tik izdaudzinātajam multikulturālismam. Eiropa mums varētu sekot!

Otrkārt, ramadāna mēnesī cilvēki neēd un nedzer. Kas par ietaupījumu un nāvējošu triecienu inflācijai! Bez tam, ja jau šajā laikā nedrīkst ēst un dzert, varētu būt slēgti visi veikali, kafejnīcas, restorāni utt., bet to personāls palaists bezmaksas piespiedu atvaļinājumā. Vēl viens sitiens pa inflācijas žokli!

Treškārt, mūsu sabiedrība sākot pārēsties un noresnoties, kaut ļaunas mēles melš, ka cilvēki uztūkstot arī no bada. Tā vai citādi, piespiedu gavēnis jūtami uzlabotu sabiedrības veselību. Vienīgie cietēji būtu tie, kuri neizturētu šo veselības kūri un gļēvulīgā kārtā pamestu mūsu bēdu leju, pārceļoties uz mūžīgajiem medību laukiem… Bet izņēmumi nevar kalpot par pierādījumu diženas idejas patiesīgumam!

Tātad – beigsim gānīt Saeimu! Nav jau teikts, ka klusībā tur nebriest doma par ramadāna ieviešanu. Palīdzēsim ar saviem priekšlikumiem! Atcerieties – darbaļaužu vēlmes vienmēr bijušas varas iestāžu veikto pārkārtojumu pamatā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
9

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
46

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
46

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
9
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi