Prognozes un atbalsts

Pēdējā laikā, lasot par kara prognozēm Ukrainā vai atbalstu kādam viedoklim par to, kā tam būtu jābeidzas, tomēr rodas jautājumi. Proti, prognozes un atbalsts nav gluži viens un tas pats.

Prognozes ir nākotnes iespējamie scenāriji pēc situācijas un apstākļu analīzes, turklāt parasti tiek norādīts, cik liela vai maza ir kādas prognozes iespējamība vai ticamība. Savukārt atbalsts nozīmē, ka cilvēki vēlas, lai kādā jautājumā notiktu tieši tā, un bieži vien arī rīkojas, lai tā notiktu, kā viņi grib.
NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, komentējot turpmāko kara gaitu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, sacīja, ka viņš redz “tikai četrus iespējamos scenārijus”, ar ko tas viss var beigties. Pirmais: Ukraina uzvar, atgūst teritoriju 1991.gada robežās. Otrais: Ukraina zaudē karu, atdod teritoriju, Kijivā iesēžas Krievijai lojāli spēki. Abi šie varianti, pēc Slaidiņa domām, ir maz ticami. Trešajā scenārijā krievi tomēr gūst panākumus un Ukraina ir spiesta pieņemt Krie­vijas noteikumus. “Līdzīgi kā Somijas variants. Somija atdeva Karēliju, lai saglabātu neatkarību. Bet tas viss arī būs atkarīgs no Ukrainas pretošanās ilgtermiņā ar Rietumu atbalstu,” uzskata majors. Ceturtais scenārijs ir globālā konflikta sākums, kad viss iziet ārpus kontroles un sākas sarkano podziņu spaidīšana.

Kā zināms, šogad februārī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka katrs trešais jeb 34 procenti Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpie­krīt kompromisiem. Pētījums tika veikts pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma. Aptaujā jautāts, vai, ņemot vērā kara gaitu kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Kri­mu, Doņeckas un Luhanskas apgabalus, iedzīvotāji atbalsta visas okupētās teritorijas atbrīvošanu, vai arī ir vajadzīgs kompromiss, okupētās teritorijas atstājot Krie­vijai, lai karu pārtrauktu. Jā­piebilst, ka kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, ir okupētas vēl citas, ne tikai minētās teritorijas. Aptaujas apkopojums bija šokējošs. Tas, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta kompromisu, kas patiesībā nozīmē okupēto teritoriju atdošanu, ir pārsteidzoši un pat šokējoši. Latvija šo divu kara gadu laikā ir viena no valstīm, kas savu iespēju robežās Ukrainu ir atbalstījusi visvairāk. Valsts un nevalstisko organizāciju – tātad iedzīvotāju – atbalsts divu gadu laikā ir bijis 650 miljoni eiro. Eiropas Savienības un NATO oficiālā nostāja ir, ka agresorvalstij ir jāatbrīvo visas okupētās teritorijas.

Daļēji atbildi dod balsojuma analīze. Proti, konflikta iesaldēšanu un Ukrainas teritorijas pārdali lielākoties atbalsta respondenti bez Latvijas pilsonības – šajā grupā tā atbildēja 68 procenti aptaujāto. To respondentu vidū, kuri ģimenē sarunājas krieviski, šādas versijas atbalstītāju īpatsvars sasniedz  60 procentus. Arī 49 procenti no aptaujātajiem Latgalē izvēlējās šo atbildi. Pēc vecuma sadalījuma kompromisu vairāk atbalsta cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par pilnīgu Ukrainas atbrīvošanu – to atbalsta 72 procenti aptaujāto šajā vecuma grupā. Par visas Ukrainas teritorijas atbrīvošanu iestājas cilvēki ar augstiem ienākumiem (69 procenti) un tie, kuru ģimenes valoda ir latviešu (68 procenti), liels procents šo atbildi izvēlējušies aptaujātie Vidzemes reģionā (66 procenti). Tomēr jautājums paliek, ko šajā aptaujā nozīmē atbalsts, jo grūti saprast, kā tas var būt, ka tik daudzi Latvijas iedzīvotāji negrib agresora zaudējumu karā?

Situācija nav daudz labāka visā Eiropā. Eiropas Padome starptautisko attiecību jautājumos (ECFR) šogad janvārī veica aptauju 12 valstīs, aptaujā piedalījās 17 tūkstoši cilvēku. Tikai 10 procenti eiropiešu tic Ukrainas uzvarai karā. ECFR ziņojums arī liecina, ka agresorvalsts Krievijas uzvarai karā tic 20 procenti eiropiešu. Apmēram 37 procenti aptaujāto domā, ka karš beigsies ar kompromisu. Tā visbiežāk atbildējuši Grieķijas, Spānijas un Itālijas iedzīvotāji. No tiem, kuri domā, ka karš beigsies ar kompromisu, daļa uzskata, ka Eiropas Savienībai “jābīda” Ukraina uz sarunām ar Krieviju. Tā domā iedzīvotāji Ungārijā (64 %), Grieķijā (59 %), Itālijā (52 %), Rumānijā (50 %) un Austrijā (49 %). 31 procents to, kuri domā, ka notiks kompromiss, tomēr atzīst, ka Eiropas Savienībai jāturpina Ukrainu atbalstīt, lai tā atgūtu savas teritorijas. Visvairāk tā domā Zviedrijas, Portugāles un Polijas iedzīvotāji. Ar vārdu sakot, Eiropas iedzīvotāju domas par to, kas notiks un kā tomēr vajadzētu notikt, ir ļoti pretrunīgas. Acīmredzot cilvēki negrib karu un politiķu runas un lēmumi veicina to, ka iedzīvotāji vai nu grib, vai tic, ka būs kompromiss. Un, protams, Donalda Trampa izteikumi to ļoti ietekmē. Jautājums par ASV palīdzību Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā jau mēnešiem karājas gaisā iekšpolitisko nesaskaņu dēļ. Diemžēl pēdējā laikā publiski paus­tie Trampa uzskati par karu Ukrainā, solījumi visu “sarunāt” ar Putinu un uzreiz pārtraukt karu nozīmē jau minēto pamieru, par ko sapņo Krievija, un Ukrainas teritoriju atdošanu okupantiem. Latvijai un citām Baltijas valstīm agrāk vai mazliet vēlāk tas varētu nozīmēt Krievijas iebrukumu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji bažījas, ka ir gaidāms karš arī Baltijā, ja Donalds Tramps kļūs par ASV prezidentu, un diemžēl šīs bažas var būt pamatotas, ja ASV un arī Eiropas politiķi nemainīs savu nostāju un rīcību Ukrainas atbalsta jautājumos. Tādēļ atliek vien kārtējo reizi atgādināt, ka Ei­ropar­lamenta vēlēšanas būs ļoti svarīga izvēle Latvijas balsotājiem, lai par deputātiem nekļūtu “mazie trampiņi”.