Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Problēma, kas jāizkliedz valsts līmenī

Druva
23:00
08.08.2006
21

VM sagatavotie grozījumi paredz, ka izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt dzērienus, kuriem pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes. Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt arī krāsvielas un saldinātājus saturošas konfektes, karameles un dražejas. Skolās un bērnudārzos būs liegts izplatīt arī krāsvielas saturošas košļājamās gumijas. Izglītības iestādēs nedrīkstēs tirgot arī pārtikas produktus, kas satur 1,25 gramus vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta, izņemot ēdiena pagatavošanā paredzētos produktus, piemēram, majonēzi vai sieru.

Par to, cik aktuāls ir jautājums – neveselīgs uzturs bērnu un jauniešu vidū, par iespējamajiem problēmas risinājumiem, kā arī par VM iero-sinātajiem ierobežojumiem kaitīgās pārtikas tirdzniecībā izglītības iestādēs šoreiz rubrikā vecāku viedoklis.

Sarunā piedalās vecāki Edmunds Vainovskis, kuram 16 gadus veca meita (mācās DACVĢ), un Vineta Bērziņa, kurai 16 gadus vecs dēls (mācās Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā).

V.Bērziņa: ”Saskaros ar šo problēmu tieši – Jāņmuižas skolā, kur mācās dēls, ēdināšanā nav iekļautas ne brokastis, ne vakariņas. Manā laikā skolā bija gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, stipendiju maksāja no tā, kas palika pāri, jo lielu naudu iztērēja mūsu ēdināšanā. Tad, protams, valsts to apmaksāja. Tagad vecāki varētu maksāt skolai par regulārām brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Ar ko bērni aizstāj brokastis? Ar čipsiem, bulciņām, limonādēm. Kā jūs domājat, tas ir veselīgi? Vakariņās citreiz neko neapēd! Vajadzētu ēst kaut ko siltu. Tas ļoti ietekmē arī viņu veselību, piemēram, rodas slikta dūša un galvas sāpes. Mūsu piemērs – kamēr bērns dzīvoja mammas paspārnē, tikmēr bija labi, bet, kā aizgāja uz skolu, tā daudz problēmu.”

E.Vainovskis: ”Tā ir problēma, kuru vajag ne tikai izrunāt, bet kas jāizkliedz valsts līmenī. Kas notiks ar nākamajām paaudzēm? Mēs taču esam atbildīgi par tiem, kas dzemdēs pēc 10, 15 un 20 gadiem. Kādi būs šo jauniešu, kuri pārtiek no vienām plikām pusdienām, neēdot ne brokastis, ne vakariņas, pēcnācēji? Tas ir vecums, kad puikas pārtop par vīriešiem un meitenes par sievietēm, un, šādi ēdot, tiek sagrauta organisma normāla attīstība. Izglītības mi-nistrijai būtu jāatbild ne tikai par to, lai bērni būtu kaut ko iemācījušies, bet arī par to, lai no skolas iznāktu vesels cilvēks. Tai jāatbild par visām skolām! Kāpēc mēs slēpjamies? Piemiedzam acis un neredzam, ko nodarām nākamajām paaudzēm. Tie, kuri šodien pie stūres, pēc tam vairs neatbildēs. Kas tad ir svarīgāks – veselīga tauta vai silts krēsls šo-dien?”

V.Bērziņa: ”Kā bērns var mācīties, ja nemaz nezina, kas ir veselīga pārtika? Tas ietekmē domāšanu, viņa labsajūtu un pat smaidu. Ja jaunais cilvēks ēd čipsus, kāda tur var būt organisma attīstība? Bērniem tiek traumēta vielu maiņa. Viņi sevi sakropļo. Cik esmu aptaujājusi vecākus, viņi ir gatavi maksāt, lai bērns varētu jebkurā skolā paēst brokastis un vakariņas. Vecāki ir ļoti noslogoti un viņiem arī nav laika no rīta gatavot brokastis. Nevajag jau daudz, vai skolas ēdnīcā grūti olas izvārīt, omleti uzcept?

Protams, vieglāk skolā uztaisīt kiosku un tirgot bulciņas, čipsus, košļenes, konfektes.”

E.Vainovskis: ”Man pazīstams kāds uzņēmējs, kurš rajonā nodarbojas ar skolēnu ēdināšanu. Viņš pat ir nobažījies, ka, iespējams, aizliegs (paldies Dievam) skolās tirgot tās kolas, spraitus, fantas, čipsus un ko tik vēl ne. Viņš sāk domāt – zini, man laikam nebūs izdevīgi. Bet to, ko viņš nodara bērniem peļņas

dēļ, jau neapzinās. Tās taču šausmas!”

V.Bērziņa: ”Lauku bērni, iespējams, biežāk paēd brokastis, bet pilsētniekiem brokastīs reti kad ir

piens, kas ļoti vajadzīgs bērna uzturā,

ola. Arī tēju dzer retais. Tas ir šokējoši!”

E.Vainovskis: ”Problēmu varētu ļoti vienkārši atrisināt, piemēram, valsts – kaut vai piemaksāt firmai, kas nodarbojas ar ēdināšanu skolās. Lai tā saņem subsīdijas un būtu ieinteresēta bērnus ēdināt ar kvalitatīviem produktiem, nevis kā lētāk. Bet valsts nostājai jābūt striktai, un attiecīgajām institūcijām tas viss jākontrolē. Pats arī esmu uzņēmējs, saprotu, ka šīs firmiņas meklēs, kā lētāk! Sen zinām, ka lētākais nav tas labākais. Protams, vecāki būs sašutuši, ja jāmaksā divi lati dienā vai vairāk – šausmas , šausmas, cik tad sanāks par 20 dienām! Protams, ne visi var atļauties bērniem pusdienās samaksāt 50 latus mēnesī. “

V.Bērziņa: ”Var salīdzināt divus bērnus – viens varbūt kopš bērnības launagā, vakariņās ēdis piena zupu. Mans dēls jau no bērnības ēdis piena zupas. Labprāt ēd tās arī tagad un jūtas labi. Bet cik bieži pilsētniekam mamma iedod naudu – lai jau bērns aizskrien uz veikalu un nopērk to savu bulciņu. Vecākiem tā vieglāk, bet tā viņi paši bendē bērnu veselību.

Un tādēļ pilsētnieki

saviebjas, padzirdot vien par piena zupu. Tā mēs izaudzinām bērnus! Bet būtu labi, ja viņi pēcpusdienā skolā varētu paēst kaut vai piena zupu un tad iet mājās. Tas taču nemaksā dārgi! Kādreiz visi

ēdām to piena zupu!”

E.Vainovskis: ”Reiz bijām Brīvdabas muzejā, tur rindā stāvēja cilvēki – viņu starpā vecāki ar septiņgadīgu bērnu. Mazais saka – aizbrauksim uz makdonaldu, tēti! Tu man apsolīji uz makdonaldu!”

V.Bērziņa: ”Vecāki, protams, jūsmo par kartupeļu pankūkām, kartupeļiem, kāpostiem, zupām – par veselīgu ēdienu. Bet bērns laimīgs makdonaldā, kur frī, saldētā gaļa…”

E.Vainovskis: ” Mums, latviešiem, ir fantastiskas virtuves tradīcijas! Tagad akli metamies uz Rietumiem. Piedodiet, apskatieties, kādi kaut vai Amerikā cilvēki staigā! Vai tas ir mūsu galamērķis? Nenosakāma figūra, nenosakāms dzimums…”

V.Bērziņa: ”Nav vairs normāla vidukļa, meitenes arvien retāk nēsā skaistas kleitas vai svārkus kā agrāk. Tikai zemās bikses – meitenes tik ātri grib būt pieaugušas sievietes. Arī vecāki nepiedomā, ko bērni velk – ir kleitas, svārki, bet velk, piemēram, vasarā džinsus. Tas viss ir pakārtots – sākot ar ēdienu, bei-dzot ar pārējo – kultūru, uzvešanos. Uz balli, kapu svētkiem un skolu ikdienā bērni bieži iet ar tām pašām drēbēm, ar kurām arī spēlē futbolu. Tas ir šokējoši! Bērni tagad aug – viņi zina savas tiesības, bet ne pienākumus.

Mēs par to pārāk maz runājam.

Maz par to raksta un runā, jo vai nu neuzdrošinās, vai vienkārši esam tādā dzīves ritmā, pārņemti ar citām lietām, ka mums neatliek laika padomāt, cik tas aktuāli.”

E.Vainovskis: ”Ierobežojumi skolās tirgot neveselīgos ēdienus un dzērienus, protams, dotu labumu. Jānodrošina, lai vismaz 200 metru rādiusā no skolas bērniem nebūtu pieejamas cigaretes un nekvalitatīvie, kaitīgie produkti.”

V.Bērziņa: ” Kādreiz bija daudz kas, ko nevarēja dabūt, un bija,

pēc kā tiekties. Ja ko dabūjām, bijām ļoti laimīgi.”

E.Vainovskis: ”Tagad bērniem un jauniešiem (arī manai meitai) galvenais ir … ziniet, krieviem padomju laikā bija bruņošanās drudzis, kad ASV un Padomju savienība sacentās. Tagad tas ir katrā klasē, skoliņā. Izlekšanas drudzis. Ka tik varētu paspīdēt ar kādu ārišķību.”

V.Bērziņa: ”Tā ir arī ar veselību – tagad viņi tās problēmas nejūt. Bet kas notiks pēc pāris gadiem?”

E.Vainovskis: ”Ja mēs skatāmies mikrolīmenī – arī skolai jāuzņemas atbildība par to mazo bērniņu, vai viņš ir paēdis.

Šaubos, vai kāds no vecākiem pateiks nē, ja zinās, ka bērni ēd veselīgu pārtiku. Viņi būs priecīgi – samaksājot tos 10 vai 15 santīmus par brokastīm. Kas gan tā šodien par naudu? Vai vecāki to neatbalstītu?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi