Mūsu vajadzības ignorē, kamēr nenotiek slepkavības vai bēgšanas. Te nekas nav citādi kā citās ieslodzījuma vietās. Sēž zēni, kuri noslepkavojuši savus tēvus, vienaudžus, vairāki ir izvarotāji, taču skolotājām skolā jāstrādā bez apsardzes. Mēs nenēsājam ieročus. Matīsa cietumā stāv vesels sardzes pulks ar stobriem. Mums nāktos atsvaidīties ar akmeņiem. Klasesbiedri ir zagļi, laupītāji un slepkavas. Viņiem mēs pagātni neatgādinām. Pamazām tie instinkti te slāpējas, jo izturamies pret viņiem kā normāliem ļaudīm, nesakām, ka viņi ir draņķi.
Ir motivētie un nemotivētie zēni. Vieni, kas dzīvē vēlas mainīties, otri, kuriem viss vienalga. Trīs traģēdijas pastrādātāji Valmierā ir pie mums. Lieta par Mārča slepkavību ir procesā. Puiši to vilcinās līdz pēdējam, kas šeit nekaiš? Daudzi, kas ir nepilngadīgi, izdarījuši nopietnus noziegumus, zina, kāda būs viška. (Augstākais iespējamais sods par nodarījumu, kāds paredzēts likumā – I. K.) Piemēram, 15 gadi. Vairāk pēc likuma nevar iedot. Un tad viņš man saka: “Likšu žileti tev pie rīkles. Ko man iedos, mēnesi vairāk? Bet tevis, suns, vairāk nebūs.” Drauds? Nē, tas nav drauds. Tas ir viņa viedoklis. Drauds būtu, ja sāktu rīkoties, kaut ieņemtu apdraudošu pozu.
Un vēl tikai mūsu iestādē ir tā, ka slepkavas jāieliek atpakaļ kolektīvā, kur pirms dažiem mēnešiem viņš kādu ieslodzīto noslepkavoja. Mūsu iestāde ir vienīgā Latvijā. Nav, kur nepilngadīgo slepkavu aizsūtīt. Tas ir neatrisināms konflikts. Tāpat iestādē starp zēniem ir narkomānu, toksikomānu, hiperaktīvo un visas homogrupas. Visi iet vienā telpā, kopā mazgājas. Tas lielais atzīst, ka viņš nav vienaldzīgs pret mazākiem un kailiem zēniem. Ko lai es tiem puišeļiem saku? ”Bērniņ, tas nekas, ka viņam uz tevi ereģē. Esam tev blakus, viss būs kārtībā?!”
Par drošību ir jādomā. Prasības aug, bet resursus nepiešķir nemaz. Jāpalielina uzraudzības daļas darbinieku skaits, jāveic telpu rekonstrukcija. Izolators ir drausmīgā stāvoklī. Par to presē jau bija rakstīts. Tas ir cietums cietumā, bet darbs ar notiesāto sākas tur. Jānodrošina arī uzraudzība skolas klasēs, video novērošana, lai varam redzēt, kad, kurš un kā izdara pārkāpumu. Ja izdara. Reizēm slepkavas atzīst par daļēji pieskaitāmiem, bet mūsu iestādē nav regulāru psihologa vai psihiatra konsultāciju. Ja iestādē kaut kas notiks, slepkavību – pfu, pfu, pfu – var izdarīt jebkad, jo, lai to novērstu, nekas nav darīts. Pārlielupes cietumā ieslodzītie raka eju, arī pie mums rok, bet to ātri atklājam. Katru dienu es mainu krustiņus pārbaudāmo telpu sarakstā. Ja ieslodzītais nosēž gadiem un zina, cikos uzraugi ver kameras durvis, tad rakšana vairs nav problēma. Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri