Pirmdiena, 17. marts
Vārda dienas: Ģertrūde, Gerda, Gerhards

Pirms - viss ir slikti - beidzas

Sarmīte Feldmane
12:26
09.02.2025
48
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja.

Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, ja ne tad, kad plānots kas vērienīgs. Un katrā situācijā atradīsies publiskie noliedzēji, apšaubītāji un tie, kuri noteikti izdarītu labāk un lētāk. Tas jau ir pašsaprotami, tiklīdz Latvija gatavojas kādam lielākam notikumam, vai tas hokeja čempionāts, basketbola turnīrs vai Dziesmu svētki, līdz šim nav bijis tā, ka viss noritētu mierīgi. Tā, ka katrs zina, kas viņam jādara, dara un par ik soli nesaņem vārdu sitienus. Tiesa, tad dzīve būtu garlaicīga, un, kā saka gudri cilvēki, arī slikta reklāma ir reklāma.

Tūkstoši bērnu un jauniešu gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Jau vairākus gadus pirms to datuma pateikšanas kolektīvu vadītāji nemitīgi runāja, ka jaunā paaudze nepiepildīs Sidraba birzi un stadionu, koru, tautisko deju kustība pamazām izplēn. Gadu desmitiem skaidrots, ko personības attīstībā dod dziedāšana, dejošana, muzicēšana. Gan jau kāds, kurš par to lemj, sadzirdēja un labākajā gadījumā piekrītoši pamāja ar galvu. Vai tāpēc kas mainījies? Skolēnu kolektīvi, vadītāju pārliecības vadīti, gatavojas svētkiem, grib būt Rīgā, pārējais gan pa vecam.

Un atkal tāpat kā pirms citiem svētkiem. Svētku logo neīstais. Tantēm un zinošiem onkuļiem nepatīk, bet jaunajai paaudzei tas ir pieņemams. Katra paaudze dzīvo savā priekšstatu un asociāciju pasaulē.    Der arī atcerēties, ka svētki jau nav vecākiem, vecvecākiem, interesentiem un tiem, kuri ar klātbūtni skatītāju rindās grib sevi parādīt. Svētki vispirms ir to dalībniekiem.

Tiklīdz runa par naudu, tur viss skaidrs – kāds saņēmis par daudz, es izdarītu labāk un lētāk. Desmit eiro vērts jautājums – kāpēc nedari? – gan paliek bez atbildes. Vairākas pašvaldības Latvijā izteikušās, ka skolēnu piedalīšanās Dziesmu svētkos izmaksās dārgi, budžetā trūkst naudas. Jāmaksā arī skolotājiem, kuri būs kopā ar skolēniem. Un vēl – kur ņemt autobusus, lai svētku dalībniekus nogādātu galvaspilsētā.

Pirms katriem lielajiem Dziesmu svētkiem bijusi šūmēšanās par biļetēm, to cenu un iegādi, tāpat kā nenogurstošie dažāda valsts līmeņa amatpersonu solījumi – vērtēsim, meklēsim labākus risinājumus, nākamreiz problēmu nebūs. Nākamā reize gan atnāca, bet nekas nav mainījies.

Līdz svētkiem vēl krietns ceļa gabals ejams. Tas noteikti nebūs gluds, netrūks pārmetumu, skaidrošanos, neuzticības izteikšanas par nepiemērotību, lielajiem, neskaidrajiem izdevumiem un to, kurš par daudz nopelnījis. Tādā mākoņainā gaisotnē vasarā sāksies Dziesmu svētku koncerti. Skaisti, latviski, kas apliecinās jaunās paaudzes varēšanu. Tad gan dažas dienas ikviens teiks: “Latvija var!” Un cik daudzi nofotografēsies ar bērniem tautastērpos, parādot it kā atbalstu, sapratni, jo, skatiet, tāda ir Latvijas nākotne. Redz, kā viss izdevās tik skaisti un visiem patika.

Pēc svētkiem, protams, varēs dzirdēt…    Zinām taču, ko. Kāpēc tā notiek? Vai tas ir latvieša dabā iekodēts – otru noniecināt un uz veiksminieka pleciem pakāpties? Nav jau jāgaida Dziesmu svētki, filmas “Strau­me” dzīves ceļā tas pats.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
10
1

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
26

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
46

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Ir labāk, bet vēl nav labi

16:41
07.03.2025
33

Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu […]

Apstiprinājuma kļūda

15:15
05.03.2025
42

Mūsdienās atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas kļūst arvien grūtāk. Arī plašsaziņas līdzekļi tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā dažādi cilvēki vai organizācijas apzināti manipulē ar mūsu prātiem, turklāt viņiem talkā nāk gan mākslīgais intelekts, gan sociālo tīklu iespējas, gan jebkura cilvēka informācijas uztveres īpatnības. Jāteic, arvien biedējošāka ir tendence, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot […]

Līdz tūkstotim jāizaug

15:11
04.03.2025
42

Nav, kas strādā, kur atrast darbiniekus – jau kļuvusi par ikdienas sarunu tēmu, gluži kā pārspriežot laikapstākļus. Iemesli dažādi, par tiem runā valsts ekonomiskās politikas veidotāji, spriež politiķi, trauksmi ceļ uzņēmēji. Runāt patīk visiem, uzskaitīt problēmas arī, tikai ceļa kartei ar skaidrām norādēm pietrūkst gan prāta, gan uzdrīkstēšanās darīt. Vieglāk un ērtāk pateikt, ka ne […]

Tautas balss

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
11
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
8
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Sludinājumi