Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Piemiņas akmens Veselavā – iespējamais pagasta zīmols

Druva
23:00
26.04.2007
9

Lasīju pagājušās piektdienas rakstu „Kā atgādināt par zemnieku nemieriem” un paskumu par veselaviešiem. Diskusijā izskanējušā merkantilisma dēļ. Dažus gadus kolhoza periodā strādāju Veselavas klubā, un šī vieta man ir mīļa, tāpēc arī nolēmu izteikt savu viedokli.

Esmu arī visai ciešā saistībā ar tūrisma apriti rajonā, un apskatāmais jautājums saistās ne tikai ar vienkāršu piemiņas akmens uzstādīšanas akciju, kur daži gūs „sev bonusus”, bet arī ar pagasta tūrisma labumiem. Nu labi, kāds no aktīvistiem ticis Saeimā, nu labi, atbrauks TV un kāds no organizatoriem pateiks pāris teikumus kameras priekšā – tā tad arī būs visa slava, kas tiks par visiem tiem nebeidzamajiem rūpestiem, organizēšanu, naudas vākšanu. No pašiem veselaviešiem jau nekas daudz netiek prasīts – tikai izteikt viedokli, un tas, kā es noprotu, ir visai negatīvs, ja jau pat pagasta padomes priekšsēdētājs mēģina norobežoties no negaidīti uz viņa pusi ripojošās „piemiņas akmens” uzstādīšanas idejas. Jā, plāksnīte nav monuments. Ne tā prasīs lielu naudu, ne citus rūpestus. Šajā ziņā taisnība ir tiem tālredzīgajiem, kas uzdod visai neērtos jautājumus par piemiņas vietas mērķi un tās tālāko likteni. Protams, tas viss paliks, kā saka, uz pagasta kakla. Vai būs vērts?

Atbilde ir vairāk nekā skaidra – ja tas būs mākslinieciski un idejiski vienots kopums, tad jā. Ja pie tā būs vērts pakavēties arī nezinošam caurbraucējam, pat vairāk, ja pie tā jau apstāsies tūristu autobusi un gids aizvedīs grupu līdz piemiņas akmenim, lai izstāstītu par brīvdomīgajiem veselaviešiem, kuru uzdrošināšanās ir ierakstīta katrā vēstures grāmatā. Vai veselaviešiem ir vēl kaut kas tikpat nozīmīgs, tik dvēseliski būtisks, kā šie divi dumpības piemēri? Rakstot grāmatu „Cēsu rajona muižas un pilis…”, nevarēju atrast Veselavas būtību izteicošāku notikumu par šiem abiem, un pilnīgi absurds man šķiet jautājums, vai veselaviešiem būs lepnums par šo piemiņas akmeni. Par ko tad? Par muižu? Nu jāatzīst, ka muižas komplekss svešām acīm būs skatāms vēl pēc visai ilga laika. Un arī tad tas būs tikai un vienīgi kultūras un vēstures piemineklis, kas latvietim jau nu tā kā nebūtu lepnuma avots. Tāds varētu būt Silabulu pēdakmens, taču diemžēl tas ir sasniedzams tikai ļoti ieinteresētam cilvēkam, savukārt viduslaiku kapsētas izrakumu materiāli Veselavā laikam jau nebūs skatāmi taustāmā veidā, ja nu vienīgi par to vēstīs kāda planšete, bet mēs jau visi zinām, kas ir planšete pie sienas, nu tas pats, kas plāksnīte, ja atļauts paironizēt. Bet akmens simbolizē pašu mūžību, un veselaviešu cīņas jau ir iegājušas mūžībā, lai kā arī dažs tipiskajā latviešu nenovīdībā iebilstu.

Ir vēl kāda būtiska piezīme – neinformētība. Šī paša akmens kontekstā būtu vērts izdot Roberta Alkšņa manuskriptā esošo grāmatu „Melna čūska miltus mala”, kur emocionāli aprakstīta zemnieku dzīve, 1841. gada dumpis un tā apspiešana. Domāju, ka, izlasot grāmatu, nevienam nerastos jautājums par piemiņas akmens nepieciešamību, vēl vairāk, ikviens varētu sev tikai jautāt, kāpēc šis notikums vēl līdz šim nav iemūžināts.

Novēlu veselaviešiem atrast pozitīvu kopsaucēju un nākotnes vārdā vienoties, ņemot vērā, ka ir taču darba grupa, kas paveiks visu melno darbu, jums būs jābauda tikai augļi. Bērzkrogs jau tagad ir viena no sakoptākajām vietām pagastā, pateicoties vairākiem faktoriem – moderni izbūvētais krustojums, Krogzemjos iekārtotā kafejnīca un jau sakuplojusī birzīte. Visi priekšnoteikumi, lai te būtu vērts apstāties, vajadzīgs vien pēdējais punkts uz i … Un varbūt nākotnē tas varētu tapt pat par pagasta zīmolu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi