Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības valdes locekle, Cēsu reģionālās nodaļas arodbiedrības priekšsēdētāja
Aizvadītajā gadā divās Rīgas pasta nodaļās pastnieki aktīvi sprieda par savām zemajām darba algām, un tika nodibināta streika komiteja, kas ar algas jautājumiem nodarbojās. Līdz ar to aizvadītajā gadā visiem pasta darbiniekiem tika paceltas algas, bet streika komitejā netika runāts par algu pacelšanu 2008. gadā. Tomēr šo jautājumu turpinās risināt, pārskatot līdzekļus un spriežot, kā algas palielināt. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSDA) sapulcē, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Pasta reģionālajām nodaļām, četrās sarunas stundās Latvijas Pasta ģenerāldirektors G.Škodovs beidzot piekrita algas palielināt. Cik nu katram šīs algas šķiet lielas, ir cits jautājums. Nav tā, ka pastnieki būtu atstāti novārtā. Ir piemaksa par darbu naktī. Pastnieki ir sašutuši pašreizējā darba sastrēguma dēļ, ko vērtēju kā ārkārtas situāciju, jo gada sākumā vēl jāprecizē abonentu adreses, šķirotavā ienākuši ļoti daudzi katalogi, likvidējies abonēšanas centrs ”Diena”, kura abonenti tagad ir Latvijas Pastam. Arī tādēļ pastniekiem ir lielāka slodze. Pie visa klāt vēl kadru trūkums. Vakantas ir trīs vietas. Visiem, kuri nākuši pieteikties darbā, ir viena vēlme – strādāt, bet nepaiet pat nedēļas divas, kad cilvēks no darba aiziet, kaut gan pastnieki nesaņem tikai minimālo algu un ne vienmēr ir pilna darba diena. Protams, grūtāk ir pensiju nešanas dienās.
Arodbiedrība domā, kā uzlabot pastnieku darba apstākļus. Līdz šim Latvijas Pasts gadā katram pastniekam pie algas piemaksāja 24 latus apavu iegādei. Šogad esam ieplānojuši pastniekiem izsniegt labus apavus. To panācām, arodbiedrībai vienojoties ar darba devēju. Panākta arī vienošanās par pastnieku apgādāšanu ar brillēm, kuriem tās nepieciešamas. Jāteic, ka koplīguma slēgšanas pārrunas notiek samērā lēni. Jāvienojas par prēmiju nolikumu, cik jāmaksā par papildu darbu. Jau tagad, ja pastnieks aizvieto savu kolēģi, viņš par to saņem otru algu. Ja tikai ir vēlme piestrādāt, tad samaksu par to var saņemt. Ja pastnieks saslimst, arodbiedrība apmaksā divas pirmās slimošanas dienas. Ja notiek nelaimes gadījums darbā, arodbiedrība par darba nespējas lapu maksā vēl papildus, atkarībā no traumas smaguma. Jā, pastnieki strādā sestdienās, bet darba līgumā ir noteikta sešu dienu darba nedēļa. Papildus brīvu dienu pastnieki var iegūt, savstarpēji kooperējoties, aizvietojot vienam otru. Bet jāteic, ka tas ir samērā grūti lielās kadru mainības dēļ.
Pašreizējo situāciju pastā uzskatu par ārkārtas. Pastnieki ir neapmierināti, bet, ja tiktu organizēts streiks, šaubos, vai visi vienprātīgi tajā piedalīsies. Pirms vairākiem gadiem bija arodbiedrības aptauja par algām un streika piedāvājumu. Kādi 80 procenti aptaujāto pasta darbinieku savu parakstu deva, ka piekrīt, bet, ja būtu reāli jāpiedalās, domāju, ka gatavi tam būtu tikai 20 procenti no parakstu sniegušajiem. Neuzskatu, ka Latvijas Pasts ir sliktākā iestāde, kur strādāt. Te darbiniekiem tiek nodrošinātas gan veselības apdrošināšanas polises, gan prēmijas un arodbiedrības atbalsts. Diemžēl pastnieku deficīts ir visā Latvijā. Esam tādā situācijā, ka darbā pieņemam cilvēkus pat bez vidējās izglītības. Atvainojiet, bet mans personīgais viedoklis ir, ka mūsdienās daudzi cilvēki negrib strādāt. Tie, kuri to vēlas, saprot, ka pasts nav ne tā sliktākā darba vieta, ne arī te ir zemākais atalgojums. Pie tam pastniekiem trijos gados alga cēlusies dubulti. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības sanāksmē Latvijas Pasta ģenerāldirektors G.Škodovs piedāvāja samazināt lielu skaitu strādājošo, bet pārējiem tūlīt piešķirt lielu algu. Protams, arodbiedrība šim piedāvājumam nepiekrita, jo vēlējāmies cilvēkiem saglabāt darbu. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri