Vairāk nekā divus mēnešus, kopš konstatētas Latvijas pasta preses šķirošanas sistēmas problēmas, reģionālo laikrakstu piegādes traucējumi nav novērsti. Pašlaik bakstīt ar pirkstu un runāt par vainīgās sistēmas nepietiekamu pārbaudīšanu būtu liekulīga moralizēšana, taču notikušais liek uzdot jautājumus par uzņēmuma darbību kopumā.
Visu šo laiku Latvijas pasta sabiedrisko attiecību speciālisti ir mēģinājuši mierināt lasītājus un izdevējus un solījuši piegādes drīz atjaunot. Sākotnēji bija nolikts , ka 10. janvārī visam jābūt kārtībā, pēc tam 15., tad janvāra beigās. Latvijas pasta sabiedrisko attiecību ļaudis savos paziņojumos līdz šim nav bijuši diez ko paškritiski, tāpēc nav īpaša pamata sūdzību iesniegšanas termiņu 1. martu uzskatīt par datumu, kad visas problēmas būs beigušās.
Uzņēmuma nespēja pildīt savus pienākumus radīja lielu triecienu Latvijas pasta tēlam, tāpēc vienīgais mierinājums, ko klienti varētu sagaidīt, ir konsekvence un godīgums situācijas skaidrojumos. Taču šī nu ir joma, kurā problēmas ir tikpat lielas, kā šķirošanas sistēmas neveiksmīgajam automatizēšanas mēģinājumam. Tās izpaužas sniegtajā pretrunīgajā informācijā par problēmas būtību. Latvijas pasta pārstāvji norāda, ka nebūšanas nav izraisījusi nekvalitatīva programmatūra, bet gan kļūdas datu bāzē, kas liegušas precīzi nolasīt datus par abonentiem. Savukārt, skaidrojot reģionālo laikrakstu piegādes grūtības, Latvijas pasts noveļ vainu uz lielajiem šķirojamajiem apjomiem. Reģionālo avīžu piegāde kavējas, jo tās netiek laikus saņemtas no rajoniem, bet viss, kas tiek saņemts, nekavējoties tiek sūtīts tālāk. Savukārt Latvijas preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Dzintris Kolāts aģentūrai LETA paskaidroja, ka piegādes problēmu cēlonis ir ”gluži cilvēciskas kļūdas, kas tiek pieļautas, veicot abonēšanas procedūru”.
No šiem situācijas skaidrojumiem problemātiskās jaunizveidotās datorizētās sistēmas darbība kļūst jo miglaināka. Datoru speciālistu aprindās ir vecs joks, ka tehnikas lielākā problēma atrodas starp krēslu un monitoru, taču šajā gadījumā rādās, ka nepilnības ir bijušas it visur – sākot ar datu ievadīšanu, ko milzīgā apjoma dēļ, domājams, neveica viens cilvēks, turpinot ar tehnoloģisko risinājumu un beidzot ar šķirošanas, izplatīšanas un piegādes sistēmu. Ja patiesi ir tā, ka nekur nav kārtības, ir jājautā, vai pastam citu jomu modernizācija nebūs nāvējoša.
Laikraksts ”Dienas Bizness”, kas šai problēmai sekojis līdzi ar lielāku interesi nekā pārējie masu saziņas līdzekļi, savās publikācijās pauž domu, ka notikušais ir krietni plašāku nebūšanu izpausme. Šādus secinājumus ļauj izdarīt tas, ka Latvijas pasts nav rīkojis iepirkumu konkursus par jaunās informācijas vadības sistēmas izstrādi, kurā ietilpst gan kases, gan preses abonēšanas sistēma. Uzņēmums aizbildinās, ka konkurss nav rīkots, jo pasūtījuma summa nepārsniedz likumā noteikto 283 tūkstošu latu slieksni. ”Dienas Biznesa” aptaujātie speciālisti šaubās, vai šis prieks ir tik lēts, savukārt programmatūras izstrādātāja ”Exigen” viceprezidents Uldis Smilts pirms pusgada intervijā žurnālam ”Kapitāls” norādījis, ka viņu īstenotais projekts Latvijas pastā ir viens no lielākajiem Austrumeiropā. Savukārt, ja liela uzņēmuma informācijas vadības sistēmu ir iespējams izstrādāt par 283 tūkstošiem latu, iespējams, ka tieši pieticībā meklējami iemesli ar izdevumu piegādi saistītajām problēmām.
Būtiski atzīmēt, ka 2009. gadā beidzas Latvijas pasta pēdējais monopols – uz vieglo pasūtījumu piegādi. Pāris šādi skandāli, un Latvijas pasts būs pierādījis savu nespēju darboties brīvā tirgus apstākļos un konkurences cīņā zaudēs. Šo apstākli sazvērestības teoriju piekritēji var izmantot, lai norādītu, ka Latvijas pasts ar nolūku tiek iznīcināts, tādējādi ieinteresētās personas par lētu naudu iegūtu uzņēmuma vērtīgos īpašumus. Domājams, ka arī gaidāmā kompensāciju izmaksa klientiem Latvijas pastu iedzīs prāvos zaudējumos, kas minēto teoriju padara vēl reālāku.
Taču pašlaik no uzņēmuma joprojām pienāk optimistiski solījumi, ka viss būs kārtībā, un tā pārstāvis Adrians Jurciks sola jauno sistēmu pārbaudīt tik ilgi, līdz ”būs pārliecība, ka tā darbojas normāli, pat ja tas no mums prasīs pāris gadus”. Šie ”pāris gadi” tad arī būs izšķirošais laiks, kas noteiks Latvijas pasta nākotni, kurā nozīmīga vieta jāatvēl ne tikai tā modernizācijai, bet arī uzlabojumu lietojamībai.
Komentāri