Ceturtdienas, 15. maija, rītā publiski izskanēja ziņa, ka agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neplāno ierasties Turcijā, Stambulā, kur Ukraina un sabiedrotie aicināja viņu uz sarunām par miera atjaunošanu Ukrainā. Kremļa nostājas dēļ nav skaidrs, vai sarunas vispār notiks. Patiesībā tas nebija pārsteigums – jau 12. maijā Amerikas Kara izpētes institūts (ISW) publicēja atskaiti, kurā rakstīja, ka, visticamāk, Putins nedosies uz Stambulu, un ISW nebija vienīgais, kas uzskatīja, ka miera sarunas Stambulā nenotiks, jo Putins neieradīsies. Vācijas kanclera Frīdriha Merca administrācijas vadītājs Torstens Freijs svētdienas, 11. maija, vakarā televīzijas intervijā sacīja, ka Krievijai pirms jebkādām tiešām sarunām starp Krieviju un Ukrainu ir jāpiekrīt 30 dienu ilgai beznosacījumu uguns pārtraukšanai. Freijs uzskata, ka bez uguns pārtraukšanas sarunām Stambulā nebūs nekādas jēgas. Viņš arī piebilda, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas, ja tā nepiekritīs uguns pārtraukšanai.
Arī vairāki politikas vērotāji un analītiķi uzskata, ka diez vai Putins piekritīs tikties ar Zelenski. Kremļa saimnieks iepriekš ir apšaubījis Zelenski kā Ukrainas likumīgo prezidentu, tāpēc, tiekoties ar viņu, Putins būtu spiests atkāpties no saviem agrākajiem paziņojumiem. Turklāt Putins ir gluži vai apsēsts ar savu personīgo drošību, tāpēc viņa ārvalstu vizītes parasti tiek gatavotas vairākas nedēļas. Kijivas-Mogiļevas Biznesa skolas pasniedzējs Valērijs Pekars uzskata, ka pasaulē ir iestājies haosa laiks, kad pārrunas ir kļuvušas par šovu un fona troksni un jāmācās saprast, kas ir galvenais. “Apsēstība ar procesu, kuru nez kādēļ dēvē par miera sarunām – par spīti tam, ka nevienam ne ar vienu pārrunas nenotiek, bet puses apmainās ar svarīgiem un nesvarīgiem paziņojumiem monologa formā, bet daži dzird tikai paši sevi –, lūk, šis process ir sasniedzis augstu līmeni un demonstrē, par ko ir pārvērtusies pasaules politika,” raksta V.Pekars.
Eiropas Savienība (ES) gatavo 17. sankciju paketi pret Krieviju, šobrīd nav iemesla apšaubīt, ka jau pavisam drīz tā stāsies spēkā. Jautājums gan, vai savu solījumu par tūlītējām un bargām sankcijām pret Krieviju, ja tā atteiksies no miera sarunām, pildīs ASV prezidents Donalds Tramps. Citiem vārdiem sakot, vai Krievija mierīgi varēs turpināt karu Ukrainā, nerēķinoties ne ar vienu, un vai, piemēram, ASV uz to tikai noraudzīsies no malas.
Tikmēr 13. maijā Levadas Centrs ir publicējis kārtējo Krievijas iedzīvotāju aptauju, no kā visvairāk baidās Krievijas iedzīvotāji. Jau kopš 1989. gada Krievijas iedzīvotāji visvairāk baidās no tuvinieku slimībām, kara un savas darba nespējas. Jaunatne visvairāk baidās no nabadzības un nāves, bet gados vecākie iedzīvotāji no vecuma un bezpalīdzības. Aprīļa aptauja šogad liecina, ka no tuvinieku un bērnu slimošanas visvairāk baidās 51 procents; no kara – 48 procenti (starp citu, 1991. gadā no kara baidījās 61 procents Krievijas iedzīvotāju). No tā, ka paši varētu saslimt un zaudēt darbaspējas, baidās 38 procenti Krievijas iedzīvotāju. Katrs ceturtais atzīst, ka baidās no vecuma un bezpalīdzības un kopumā tikpat daudzi baidās no nabadzības. Interesanti, ka kopš 1989. gada ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri baidās no tā, ka atkal sāksies masu represijas. 1989. gadā no tā baidījās 11 procenti iedzīvotāju, bet šogad aprīlī tikai seši procenti. Gan tālajā 1989. gadā, gan šogad nekādu īpašu baiļu neesot pieciem procentiem iedzīvotāju.
Komentāri