Latvijā gadiem tiek runāts par garajām rindām uz valsts apmaksātiem speciālistiem un izmeklējumiem, tas nav nekāds jaunums ne galvaspilsētā, ne reģionos, arī Cēsu novadā. Tomēr, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīca ziņo, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos nav izmantotas vairāk nekā septiņi tūkstoši ambulatorās vizītes, rodas jautājums – kā tas iespējams, ka pacienti rindā gaida mēnešiem, bet kabineti paliek tukši? No vienas puses, speciālisti norāda, ka pieprasījums pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu, ar to saskaras arī laboratorijas. “Centrālajā laboratorijā” atzīst, ka veselības budžets tiek plānots ar apzinātu deficītu, kas neatbilst reālajai pacientu plūsmai. No otras – jau pieminētajā slimnīcā pat 2,3% pacientu, kuri pēc atgādinājuma īsziņas saņemšanas bija apstiprinājuši savu ierašanos, tomēr uz vizīti neieradās. Lai gan 2,3% ir šķietami maz, tās ir daudzas reizes, kad iespēju tikt pie speciālista ir zaudējis bērns, kurš uz šo vietu arī ir gaidījis mēnešiem. Tāpat noteikti ir pieaugušajiem pacientiem. Tās ir arī ārsta darba stundas, kas paliek neizmantotas. Un īstenībā tā ir arī mūsu katra nodokļu maksātāju nauda, kas būtībā aiziet vējā, jo valsts apmaksāts pakalpojums tiek rezervēts, bet netiek izmantots. Skaidrs, ka atcelt vizīti ir pacientu atbildība. Bērnu slimnīcā to iespējams izdarīt pat vēl divas stundas pirms ārsta apmeklējuma, ja tiešām noticis kas negaidīts, kāpēc jau pirms krietna laika ieplānotā tikšanās ar speciālistu nav iespējama. Šobrīd daudz tiek darīts, lai iedzīvotājs maksimāli ērti varētu atteikties no vizītes, bet noteikti ir vēl iespējami risinājumi, piemēram, kā efektīvāk sasniegt cilvēkus, kuri uz šo vizīti var tikt. Šobrīd personāls zvana katram cilvēkam, bet mūsdienu laikmetā daudz ir iespējams izdarīt automātiski. Piemēram, tiklīdz pacients atsakās no vizītes, sistēma automātiski nosūta īsziņu ar jautājumu nākamam pacientam, vai viņš var ierasties noteiktā datumā un laikā. Saņemot atbildi “jā”, vieta tiek rezervēta, ja atbilde ir “nē”, sistēma automātiski turpina piedāvāt nākamajam gaidītājam vietu. Tāpat lietderīga būtu funkcija, kur iedzīvotājs, kurš gaida rindā, var atzīmēt, ka ir gatavs uz vizīti tikt īsā laikā, ja vieta atbrīvojas, tātad prioritāri varētu sazināties tieši ar šiem cilvēkiem.
Lai gan šķiet, ka speciālista apmeklējumam nav nepieciešama papildu motivācija, iespējams, atteikuma motivēšana gan būtu nepieciešama. Piemēram, ja cilvēks vairākkārtīgi neierodas uz vizīti bez brīdinājuma, nākamreiz rindā prioritāte ir tiem, kuri uz vizītēm ierodas vai tās laikus atsaka. Šāda seku izjušana var radīt atbildīgāku attieksmi, ja tā dabiski nav izveidojusies.
Katrs neatnācis pacients nozīmē ne tikai tukšu kabinetu, bet nepietiekama budžeta gadījumā katrs neizmantots pakalpojums ir dubults zaudējums. Neviens ārsts nevēlas sēdēt tukšā kabinetā, un neviens pacients nevēlas gaidīt rindā mēnešiem. Šis nav tikai stāsts par rindām un naudu veselības aprūpē. Šis ir stāsts par to, kā mēs paši ar savu rīcību varam ietekmēt, vai kādam bērnam vai pieaugušajam būs iespēja tikt pie ārsta ātrāk. Lai valsts veselības aprūpe patiešām strādātu, ir vajadzīgas trīs lietas. Pirmkārt, pietiekams finansējums, lai ārstiem un pacientiem būtu pieejami nepieciešamie pakalpojumi. Otrkārt, saprotama un ērta sistēma – tāda, kurā var viegli pieteikties un arī atteikties no vizītes, ja tas ir nepieciešams. Un, treškārt, – mūsu katra personīgā atbildība.
Komentāri