Cēsu domes deputāts, partijas ”Jaunais laiks” valdes loceklis
Katra diena Latvijā ienes straujas politiskās situācijas maiņas. Arī partijā “Jaunais laiks” ir gaidāmas pārmaiņas. Par to, kā turpmāk strādāsim, partija lems 31.martā ārkārtas kongresā.
Partija vēlēšanās ieguva otro labāko rezultātu – 18 vietas Saeimā, JL ir palīdzējis Latvijas tautai atgūt pašapziņu un ticību
godīgai politikai, taču atrodas opozīcijā. JL ir gan bijušas veiksmes, bet nav trūcis arī neveiksmju, kuru varēja nebūt. Bet tagad mēs vairs nevaram ilgāk gaidīt. Pēc pēdējās nedēļas notikumiem Latvijas politiskajā dzīvē ”Jaunajam laikam” jāieņem aktīva un konstruktīva pozīcija. Valstī šobrīd ir dziļa politiskā krīze. Steidzamības kārtā valdība un Saeima akceptējusi likumprojektus, kas var izraisīt neprognozējamas sekas. Demokrātija ir nopietni apdraudēta. 9. martā Valsts prezidente, neredzot citu iespēju, neizsludināja Saeimas apstiprinātos grozījumus Nacionālās drošības un Valsts drošības likumos, pirmo reizi izmantojot Satversmes 72.pantā dotās tiesības. Neskatoties uz to, ka uz karstām pēdām Saeima grozījumus strauji atcēla, no 3. aprīļa notiks tautas nobalsošana. Dažas dienas vēlāk nāca nākamais satricinājums – tika apcietināts tā dēvētais viens no trim oligarhiem – Ventspils domes priekšsēdētājs A. Lembergs. Parādījās baumas par Saeimas deputātiem – Lemberga stipendiātiem.
Un nevar aizmirst arī likumu par robežlīgumu ar Krieviju. Ja tas tiks parakstīts, nākotnē no Krievijas varam sagaidīt Latvijas valstij nepieņemamas prasības – liela skaita nepilsoņu naturalizācijai, divvalodībai.
JL ideāli un mērķi ir palikuši nemainīgi – labklājība godīgā Latvijā. Kā tos sasniegt un īstenot? Ir jārod īstais ceļš, kā vienot partijas biedrus, kā celt ikviena pašapziņu, kā atraisīt ikviena spējas kopīgam darbam, kā piesaistīt jaunus cilvēkus. JL jau sen vairs nav viena cilvēka E.Repšes partija, bet viņš ir šīs partijas dibinātājs un joprojām vadītājs.
Taču partija nedrīkst būt atkarīga no viena līdera spēka un vājuma. Vadoņu laiks ir aizgājis. Partijai jāmainās. Tādēļ, kā paredz jaunie statūti, mēs vēlamies atteikties no partijas vadītāja amata un uzticēt partijas vadību valdei, kuru pārstāvēs valdes priekšsēdētājs. Mēs izsakām atbalstu komandas darbam un koleģialitātei lēmumu pieņemšanā. Daudzas partijas reģionālās nodaļas, tai skaitā arī visas Vidzemes nodaļas, aicināja sasaukt partijas ārkārtas kongresu.
Jo politikā arī partijas iekšienē ir nepieciešami uzlabojumi un pārmaiņas. Lai gan šobrīd esam demokrātiskākā partija – lēmumi tiek pieņemti atklātās valdes sēdēs, kur var piedalīties visi, kas to vēlas, tomēr daudzi lēmumi tiek pieņemti sasteigti un nesaskaņoti un pat pārsteidzīgi. Brīžiem esam kā mūku ordenis, kas atrodas stikla kalnā. Apkārt virmo gan labais, gan ne tik labais, bet mēs turpinām klausīties un runāt par to, ka visi apkārt ir zagļi, nelieši un ka Jaunajam laikam nav sabiedroto. Tā presei un sabiedrībai mēdz atkal un atkal atkārtot mūsu partijas vadītājs. Tas izskanēja arī 17. marta Rīgas kopsapulcē.
Kāpēc esam nonākuši šādā krīzē un kādi būtu risinājumi? Ir jātiek skaidrībā, ko tālāk darīt mūsu partijai. Vai turpināsim atkārtot, ka mums nav sabiedroto, vai arī meklēsim sadarbības partnerus starp esošajiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem, neatkāpjoties no partijas pamatprincipiem, varēsim strādāt valsts atveseļošanas labad? Domāju, ka meklēt sabiedrotos mūsu partijas pienākums un to no mums sagaida mūsu vēlētāji.
31.martā partijas kongresā mums būs jāpasaka, kas šodien Latvijai ir vajadzīgāks – mūku ordenis vai īstenību izprotoša un strādāt griboša partija.
Komentāri