, 2006.gada 29.novembrī, Žaka Širaka dzimšansdienā
No alkohola un narkotikām ir atkarīgi 60% skolēnu. 90% ir vismaz pamēģinājuši. Mans dēls pirms pāris dienām veda divas 14 gadīgas stopētājas. Viena bija stāvoklī un čukstēja otrai: “Bļā, man rīt jāvelkas pie ginekologa…” Skolotāji pirms pāris gadiem bija gatavi dumpim algu dēļ. Par ko viņiem maksāt vairāk? Par solidāru vienaldzību pret bērnu dvēselēm? Būtu par tām pacīnījušies, rastos arī drosme streikam. Vai mediji to nezināja? Zināja arī bilžu žurnāli, taču nekas nemainījās. Nesanāca ne ducis domubiedru, lai veidotu kaut Ziedoņa burbuli, kas veicinātu vārīšanos. Viss noslāpa, un bērnu bojāeja valsts izglītības sistēmas ietvaros turpinās.
Samits Rīgā. VVF “slava PSKP” stilā ieturētie ditirambi Džordžam un citiem dūžiem, uz kuru rokām triju gadu laikā klājušās nu jau 650 000 irākiešu asinis. Arī uz tavām un manējām, lai gan mums neviens piekrišanu neprasīja. Arī mūžīgā Kalniete ne. Arī amerikāņiem neprasīja. Tagad uz Afganistānu sūtīs vēl vairāk Latvijas karavīru. Mūs nicinās ne tikai Eiropas un Krievijas krievi, ne tikai veselo saprātu nezaudējusī Eiropa, kas sapņo par ES militāro un ekonomisko patstāvību, ne tikai Tuvo Austrumu zona, bet arī lielākā daļa ASV pilsoņu, kas ir pret Buša impērijas militāro hegemoniju un totālo kontroli drošības vārdā.
Nu arī mūsu patriotismam ir no-zagta jēga un ideāliem nolaistas asinis. Barikādes un uz tām kritušo piemiņa iznerrota. Tradicionāli domājošos degradē par sektantiem. Izvirtības un sodomizācijas ideoloģijas pretiniekus provocē agresijai, lai vēlāk inkriminētu netoleranci un pazemotu tos par homofobiem, līdz putnubiedēklībai novazājot reiz cēlo jēdzienu “cilvēktiesības”. Augstāk par Svēto Rakstu vai Dainu ētisko imperatīvu paceltā cilvēka vēlmju autoritāte šīs tiesības neierobežoti tiecas pārspīlēt, Dieva dotās brīvības vietā visu vaļu deleģējot sātanam. Dezorientējoša seksa, perversas izklaides, nežēlības un cinisma kults ir šī globālā cilvēktiesību sātanisma augļi. Vai mediji to nezina? Zina arī bilžu žurnāli, taču nekas nemainās.
Arī garīgās izpratnes zonā valda totāls haoss. Kas ir cilvēks? Kāda ir katra viena cilvēka un to kopīgās esības jēga? Vai tiešām tikai taisīt naudu, dzert, durties, drātēties, iepirkties un karot? Vai tiešām cilvēka esības mērķis ir sasniegt labklājību un no tās arī nomirt? Kāda bezjēdzīga brīvība, ļauties egoisma dzemdinātam individuālismam, lai radītu visagresīvākās pretrunas, rezultātā iznīcinot visu. Aborti, kontracepcija un šur tur jau iekoptā eitanāzija ir tikai šīs patmīlības sekas. Vienprātība mājo vien Shopping tempļos, zemojoties vienādo preču kalniem vai kolektīvajā reklāmas transā ļaujot apziņai uzbudināties dieva Līzinga piedāvātās laimes priekšā. Kur lai liekas tie, kas šādus uzbudinājums atļauties nevar, kas ir par maz nežēlīgi, par maz savtīgi?
Mediju uzmanība koncentrējas metropolē. Rīga attīstās. Tā sen vairs nav Latvija. Tā ir autonoma un patstāvīga valsts Baltā Nama Provinču Savienībā (BNPS). Nabagi vai tās pensionētie aborigēni automātiski kļūst par Rīgas nepilsoņiem un – ārā! Latgales pusē ir tik daudz pamestu ūķu un sādžu, kur izbijušajiem tautiešiem pabeigt noslāpt atmiņās, izlolotajās cerībās un neracionālo senču aplam mārketētajos sapņos. Šad tad jau šos ļaudis piemin, ja gadījumus garšo ne tikai pēc asarām, bet arī pēc asinīm. Vai mediji to nezina? Zina arī bilžu žurnāli, taču nekas nemainās.
Inteliģence? Šo vārdu esot izdomājuši boļševiki. Bet lietot jau var. Vakar kāds Liepājas orķestra mūziķis aplaimota kalpa balsī lirināja, ka tā esot īpaši pagodinoša atbildības sajūta spēlēt tik augsta ranga NATO valstu amatpersonām. Šodien sodomītu (vai sorosītu, vienalga) ledlauzis K.Streips Latvijas radio ar Kristovski koķetēja ap NATO finesēm, uzburot sajūtu, ka Latvija, pateicoties VVF šarma maģijai, kļuvusi par vienu no valstīm, kas nosaka NATO toni. Kādi mēs esam zuši! Laiki mainās, bet mūsu līderu glumā daba nemainās. Par spīti varoņiem, kurus aizvien liekulīgāk pieminam svētkos. Vai mediji to nezina? Zina arī bilžu žurnāli.
Gan šī, gan pērnā gada inteliģences parakstītā vēstule sorosītu (vai sodomītu, vienalga) Praida atbalstam ir prātam grūti norijams krupis. Padomju laikos inteliģencei bija raksturīgi tiešāk vai netiešāk ideoloģijai protestēt, ignorēt to. Šo vēstuļu parakstītāji specifisko ideoloģiju atbalstīja, lai gan tā pasaulei tiek uzmākta, izmantojot komunisma celtniecībā aprobētas shēmas un aģitācijas standartus. Kultūrkapitāla un Trejbrāļu megalatu paspārnē satilpusī nācijas radošo spozme kļuvusi par perversās ideoloģijas aģitbrigādi. Kur bija šīs brigādes spīdekļi, kad pret ASV imperiālo patvaļu savu citādo pārliecību publiskoja Kurts Vonnegūts, Braiens Īno, Joko Ono, Lorija Andersone, Džims Džārmušs, Lorenss Ferlingeti, Džeina Fonda, Tonijs Kušners, Olivers Stouns, Gors Vidals vai Nobela prēmijas laureāts Harolds Pinters? Mediji to nezināja? Zināja, taču nekas nemainījās.
Karteļu elitārisms plaukst visā – politikā, biznesā, mākslā. Parādība globāla. LTV ziņo sistēmai iztapīgi. Kā tais laikos Vremja un šais laikos CNN. Latvijas radio ziņu zonā arī ganās sodomīti (vai sorosīti, vienalga). Valdības topmodeļi, precējušies otro un trešo reizi, tolerē un nav spējīgi labot neko, jo paši ir nelabojami. Vai es un tu varam šai hroniskajā katastrofā kaut ko mainīt? Vai nemitīgai informēšanai neizlasāmu žurnālu un avīžu kaudzēs ir kāda jēga? Vārda kā saziņas mākslas un patiesības nesēja nozīme ir degradēta. Cilvēks ir būtne ar no Ādama mantota psihofiziska ķebura apēnotu apziņu un gribu. Tas ir slinks, aizmāršīgs, un to nemitīgi jāmudina. Ja cilvēku nemudinās uz labo, tas sekos visiem citiem kairinošajiem pamudinājumiem, neiedziļinoties to dabā – kaut “herņa”, lai tik galā kaifs.
Ienesīgās kaislības ir tāda uguns, kas nu jau aizdedzina arī bērnus. Es 11 gadīgu meiteni no 16 gadīgas nemāku atšķirt. Abu ārējais izskats liecina, ka pedofīlijai tās ir gatavas. Vispirms legalizēsim sodomītu partnerību, tad adopciju. Barjera, lai lēto reisu šurp atlidinātie pusmūža onkas oficiāli varētu drāzt mūsu bērnus, nobruks pati. Un neatskanēs neviena sodomītus atbalstošā inteliģenta balss, lai savus bērnus aizstāvētu. Ne valdībā, ne medijos, nekur. Ja arī pavīdēs, tad kā elsa, kas gļēvās koķetēšanas dēļ par kliedzienu neienāksies. Vai mediji to nezina? Zina arī bilžu žurnāli, taču nekas nemainās.
Vai ar šādām atziņām lai nostājos bilžu žurnālos gozēto plurālistu ierindā un arī kļūstu par vidējo aritmētisko kopējo neko? Vai lai piekrītu, ka manas sejas kvadrāts uz vienu mēnesi pārvērtīsies Narvesen plauktu ikonā un kā karnevālu noliktavas maska lūkosies uz haosa dezorientēto skatienu blisinātājiem? Jā, es esmu ierindnieks, taču pavisam citā pulkā. Tajā, kurā krita Kalpaks, Jānis Pommers. Neesmu ne karavīrs, ne svētais, taču mācību tranšejas roku kopā ar viņiem. Un man nevajag, lai mani pērk. Es negribu piedalīties bojāejas reklāmas kampaņā. Es gribu glābties pats un šai cīņā paglābt kādu, ko Dievs nolicis manā tuvumā. Vai ar mediju palīdzību es to izdarīšu labāk? Spriežot pēc dzīvēm, par kurām “privāti” vai “patiesi” bilžu žurnāli runā nu jau otro dekādi, jāsecina, ka nē.
Komentāri