Nedēļa Latvijā
Tiesībsarga pirmie darbi. Pagājušajā mēnesī Saeima amatā apstiprināja Latvijas pirmo tiesībsargu Romānu Apsīti, un pēdējās nedēļās tiesībsarga birojs nācis klajā ar pirmajiem paziņojumiem. Jautājumi, kas piesaistījuši biroja darbinieku uzmanību: jānosaka kritēriji, pēc kuriem sabiedriskajā transportā nav jāuzņem nevēlami pasažieri, kā arī partiju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežošana.
Iebilstot pret priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanu, R.Apsītis pagājušā mēneša beigās norādīja, ka šāda darbība vājinātu parlamentāro sistēmu un neatbilst Satversmei, jo pārkāpj valsts pamatlikuma garantēto vienlīdzības principu. Savu viedokli tiesībsargs nosūtīja Saeimas frakcijām, kā arī Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tiesa, īpašu reakciju likumdevēju vidū šie paziņojumi nav izsaukuši.
Savukārt paziņojums par nepieciešamību noteikt kritērijus pasažieru izsēdināšanai no sabiedriskā transporta līdzekļa bija tiesībsarga biroja reakcija uz grozījumiem Rīgas sabiedriskā transporta lietošanas noteikumos. Tie paredz, ka transporta vadītājiem, konduktoriem un kontrolieriem turpmāk būs tiesības neuzņemt vai izsēdināt no transporta līdzekļa nevēlamus pasažierus, un tos viņi varēs arī nodot policijai.
Kā aģentūrai LETA norādīja tiesībsarga biroja diskriminācijas novēršanas departamenta juriskonsults Edgars Oļševskis, „nevēlamības” kritērijiem jābūt konkrēti formulētiem un ierakstītiem normatīvajos aktos. Jēdziens „nevēlamas personas vai pasažieri” nav juridiska rakstura, tāpēc tā nozīmi ir nepieciešams konkrēti formulēt. Taču jau tagad tiesībsarga biroja pārstāvis norāda, ka bez konkrēta formulējuma kādas personas “nevēlamība” vien nevar kļūt par iemeslu pārvietošanās tiesību ierobežošanai. Savukārt, ja cilvēks sabiedriskajā transporta līdzeklī netiks uzņemts, pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem, tad par cilvēktiesību pārkāpumu nevarēs runāt, jo „cilvēktiesības var tikt ierobežotas, lai aizsargātu sabiedrības drošību,” norāda E.Oļševskis.
Tiesībsarga birojs darbu sāka šī gada 1. janvārī, lai gan pats tiesībsargs pēc neveiksmīga pirmā mēģinājuma izšķirties starp Ringoldu Balodi un Rasmu Kārkliņu, ievēlēts vēlāk.
Savākta desmitā daļa no nepieciešamajiem parakstiem. Cēsu rajons ar vairāk nekā 700 savāktajiem parakstiem rajonu līmenī ir bijis viens no aktīvākajiem atbalsta vākšanā par referenduma rīkošanu saistībā ar grozījumiem valsts drošības iestāžu likumdošanā.
Kopumā valstī pirmajā nedēļā bija savākta viena desmitā daļa no nepieciešamajiem aptuveni 150 tūkstošiem parakstu. Ja šo skaitu līdz 2. maijam izdosies savākt, notiks referendums, kurā pilsoņi varēs paust savu nostāju par grozījumiem drošības iestāžu likumos.
Centrālā vēlēšanu komisija ziņas par to, kā veicas ar parakstīšanos, apkopo reizi nedēļā. Pagājušajā nedēļā visvairāk parakstu bija savākts Rīgā – 4589, savukārt viskūtrākie pilsoņi ir Latgalē. Daugavpilī parakstu vākšanas pirmās nedēļas laikā parakstījušies 86 cilvēki, Daugavpils rajonā – 167. Cēsu rajonā parakstījušies 756 cilvēki. Visā Latvijā darbojas 615 parakstu vākšanas vietas. Tā kā referendums ir par grozījumiem divos likumos, arī parakstīties var par vienu vai par abiem, un tādā gadījumā arī pasē iespiež vienu vai divas atzīmes.
Lai gan pēc tam, kad valdība nolēma atcelt grozījumus, ko Valsts prezidente bija apturējusi, referendums formāli ir zaudējis nozīmi, tomēr tā ir iespēja pilsoņiem paust savu atbalstu vai noraidījumu Vairas Vīķes-Freibergas lēmumam bloķēt valdības un pēcāk Saeimas pieņemtos likumus. Parakstu vākšanas atbalstītāji norāda, ka šādā veidā tautai ir iespēja nodrošināt, lai pēc V. Vīķes-Freibergas amata pilnvaru beigām likumi atkal netiktu mainīti.
Pretrunīgi vērtētos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā gada sākumā pieņēma valdība un 1. februārī galīgajā lasījumā apstiprināja Saeima, neskatoties uz Valsts prezidentes un vairāku šīs sfēras pārstāvju iebildēm, ka grozījumi drošības iestādes pakļauj politiskām ietekmēm. Pēc tam, kad V. Vīķe – Freiberga izmantoja Satversmē noteiktās tiesības un ierosināja tautas nobalsošanu, valdošā koalīcija no grozījumiem likumos atteicās, atgrozot visu atpakaļ. Taču referenduma rīkošanas mehānisms bija iedarbināts. Apturēt to var tikai tādā gadījumā, ja netiek savākts gana daudz parakstu par referenduma rīkošanu. Nedēļa pasaulē
Oligarhs sola revolūciju Krievijā. Kremli pagājušajā nedēļā nokaitināja trimdā dzīvojošā miljardiera Borisa Berezovska izteikumi, ka demokrātiska varas maiņa Krievijā nav iespējama, tāpēc viņš iecerējis veicināt pašreizējā režīma gāšanu ar varu.
Intervijā britu laikrakstam „The Guardian” B.Berezovskis pagājušajā nedēļā izklāstīja savu redzējumu par iespēju mainīt politisko klimatu Krievijā. Sīkās detaļās viņš neieslīga, nestāstīja, ar kuriem politiķiem kontaktējas savu mērķu sasniegšanā. Tomēr uz žurnālista jautājumu, vai Lielbritānijas valdības piešķirto bēgļa statusu baudošais B. Berezovskis gatavo revolūciju Krievijā, viņš atbildēja apstiprinoši.
Līdzīgus izteikumus B.Berezovskis bilda pirms vairāk nekā gada intervijā radiostacijai „Eho Moskvi”. Toreizējais Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs brīdināja, ka jebkurā brīdī var tikt pārskatīts viņa bēgļa statuss, ja gadījumā B.Berezovskis sāks savu pašreizējo mītnes zemi izmantot par atbalsta laukumu politiskai darbībai ārvalstīs. Tomēr jaunākajos izteikumos miljardieris sacīja, ka esot konsultējies ar juristiem un par savu statusu nebaiļojas.
Krievija uz viņa izteikumiem reaģēja ātri un asi. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs solīja panākt, lai B.Berezovskim tiktu atņemts bēgļa statuss, ģenerālprokurors Jurijs Čaika pavēstīja, ka par aicinājumu gāzt valsts varu tiks ierosināta krimināllieta. Savukārt prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka britu varasiestādēm uz šādiem oligarha izteikumiem būtu jāreaģē, un pauda cerības, ka „Londona vairs nepiedāvās politisko patvērumu cilvēkiem, kas grasās lietot spēku, lai gāztu varu Krievijā”.
Krievijā B.Berezovskis nedzīvo kopš 2000. gada, kad, sanaidojies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pārcēlās uz dzīvi trimdā. Kopš 2003. gada miljardieris radis politisko patvērumu Lielbritānijā un dzīvo Londonā. Krievija vairākkārt ir pieprasījusi B.Berezovski izdot, lai varētu viņu tiesāt. Viņš ir apsūdzēts, piemēram, par lidsabiedrības „Aeroflot” īpašumu piesavināšanos. Tomēr Lielbritānija līdz šim Krievijas prasībām nav pakļāvusies.
Šā gada martā B.Berezovskis tika nopratināts saistībā ar bijušā Krievijas spiega Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju. A.Ļitviņenko nāvē B.Berezovskis vainoja Krieviju, kas šādus apvainojumus noliedza un kārtējo reizi pieprasīja oligarha izdošanu.
ASV politiķi cīnās ap ģenētiskajiem pētījumiem. ASV prezidents Džordžs Bušs un Senāts ir pretējās domās par to, vai drīkst izmantot tā saucamās cilmes šūnas zinātniskajā pētniecībā. Cilmes šūnas ir cilvēka pamatšūnas, kas veidojas pirmajās dienās kopš bērna ieņemšanas. Tās ir universālas – var attīstīties un izaugt par visiem cilvēkam nepieciešamajiem orgāniem. Cilmes šūnu izpēte varētu palīdzēt laboratorijas apstākļos radīt cilvēka “rezerves daļas” – jebkuru orgānu, ko cilvēkam dzīves laikā vajag “nomainīt”. Šādas tehnoloģijas būtu revolūcija medicīnā, taču kritiķi norāda uz morālajiem un reliģiskajiem apsvērumiem: gan uz to, ka izpētes laikā būs jāiznīcina dzīvi cilvēku embriji, gan to, ka cilvēkam, iespējams, nevajadzētu tik ļoti iejaukties dabas procesos. Savukārt ierobežojumu atcelšanas aizstāvji norāda uz cēlajiem mērķiem, kuru vārdā šie pētījumi tiek veikti.
Pagājušajā nedēļā ASV Senāts nobalsoja par ierobežojumu atcelšanu embriju cilmes šūnu lietojumam zinātniskajā pētniecībā, savukārt Dž.Bušs paziņoja, ka lietos veto tiesības, lai Senāta balsojumu atceltu.
Pat ja Dž.Bušam izdosies nostāties pret likumdevējiem, tas būs tikai uz laiku. Ja Dž.Buša pēctecis prezidenta krēslā būs demokrāts, sagaidāms, ka šis aizliegums tiks atcelts. Demokrātu partija dažādos jautājumos tradicionāli ir liberālāka nekā Dž.Buša pārstāvētie republikāņi. Republikāņi pagājušā gada novembrī zaudēja kontroli pār abām kongresa palātām. Pastāv iespēja, ka demokrāti savu uzvaras gājienu turpinās un arī nākamais prezidents būs no viņu vidus.
Komentāri