Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Par Ukrainas mērķiem Kurskā

Sallija Benfelde
12:23
19.08.2024
91
Sallija Benfelde

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdienas, 15. augusta, rītā Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā zaudējusi aptuveni 593 160 militārpersonas.

Trešdien Ģenerāštābs ziņoja par Ukrainas triecieniem četriem Krievijas militārajiem lidlaukiem Voroņežas, Kurskas, Ņižņijnov­goro­das apgabalā. Ša­jos militārajos lidlaukos bāzējas iznīcinātājbumbvedēji “SU-34”, “Su-35” un arī citas militārās lidmašīnas. Savukārt Krievijas kara korespondenti sociālajos tīklos vaimanā par to, ka triecieni bijuši efektīvi un ka Krievijas pretgaisa aizsardzība nav spējusi atvairīt Ukrainas dronu uzbrukumu. 14. augustā Krievijas Om­buda pārstāve Tatjana Moskaļ­kova ir sazinājusies ar Ukrainas parlamenta pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Dmitriju Lubincu saistībā ar kara gūstekņu apmaiņu. Acīm­redzot, attieksmes maiņu karagūstekņu jautājumā ir ietekmējuši notikumi Kurskas apgabalā. Turklāt, ir zināms, ka Krievija ir spiesta pārvietot savus militāros spēkus no vairākām frontes vietām uz Kursku. Tomēr joprojām dažādi eksperti un novērotāji jautā, kādi ir Ukrainas mērķi, iebrūkot Kurskas apgabalā, jo maz ticams, ka viņi ilgi varēs doties uz priekšu un noturēties, jo, piemēram, Doņeckas frontē situācija joprojām ir smaga.

Uz šiem jautājumiem intervijā “Meduza” atbild Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks. Viņš skaidro, ka var sniegt politiskas atbildes, jo militāros jautājumos situāciju un mērķus var skaidrot tikai augstākā militārā vadība. Podoļaks intervijā pastāsta par četriem mērķiem.

“Pirmais – Ukrainai tas ir aizsardzības karš, lai izspiestu Krievijas artilēriju tādā attālumā, lai tā vairs nevarētu nepārtraukti apšaudīt civiliedzīvotājus.

Otrais mērķis ir pārgriezt, nobloķēt loģistikas jeb transporta ceļus, pa kuriem Krievijas armija efektīvi piegādā bruņojuma rezerves visā frontes līnijā. Uk­rainas mērķis nav okupēt šo teritoriju, tas ir karš aizsardzības ietvaros, ukraiņu bruņotie spēki iznīcina tikai militāros objektus. Sociālie objekti paliek Krievijas Federācijas pārraudzībā un kontrolē, Ukrainai tie neinteresē.

Trešais Ukrainas mērķis ir parādīt un nodemonstrēt Krievijas savas valsts civilās un militārās vadības nespēju un neprasmi rīkoties. Viņi nesaprot, kas notiek, nav spējīgi ātri un efektīvi pieņemt lēmumus un ar savu rīcību kārtējo reizi pierāda, ka slikti pārvalda situāciju. Kopš 2023. gada vāgneriešu ofensīvas viņu rīcībā nekas daudz nav mainījies. Mūsu starptautiskajiem partneriem jāredz, ka Krievija nav tik stipra, lai spētu kontrolēt savus iekšējos riskus, kuri pamazām pieaug kara dēļ.

Ceturtais mērķis ir karadarbības pārnešana uz Krievijas teritoriju. Ieejot Kurskas apgabalā, mēs redzējām, cik šokēti ir turienes iedzīvotāju, jo viņi dzīvo citā realitātē. Viņiem liekas, ka karš notiek jau gandrīz vai Eiropas valstu teritorijā un viņiem nav nekādu risku. Varbūt beidzot sāksies kāda diskusija par to, kas ir šis karš un kādas sekas tas radīs”.

Jāpiebilst, ka kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu karavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja vien ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, arī tā mēdz notikt ar Putina un “dižās Krievzemes” mīlestību!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
28

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
29
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
38

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi