Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
Jo izglītotāks un profesionāli sagatavotāks cilvēks, jo labāk viņš var atrast savu vietu sabiedrībā un darbā. Pašvaldības uzdevums ir radīt bāzi, lai jaunā paaudze iegūtu labu izglītību un izdarītu izvēli par augstākās izglītības vai profesionālā amata iegūšanu.
Kā Cēsīs tas notiek? Izglītības iestāžu apsaimniekošana jau vairākus gadus ir centralizēta. Pirms gada secinājām, ka jārada arī kopīgs dokuments – izglītības stratēģija. Notikušas konsultācijas, informācijas vākšana par datiem, kas skar izglītību, tajā skaitā dzimstību, pedagogu noslogojumu, vecumu. Kopš 2003. gada Cēsīs skolēnu skaits ir samazinājies par 300 bērniem. Tas ir veselas skolas apjoms, tāpēc var teikt, ka viena skola pilsētā nosacīti ir pazaudēta. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2011. gadā Latvijā no pašreiz esošo skolēnu skaita būs tikai 54 procenti. Ko tas nozīmē? Gatavojoties iedzīvotāju skaita krīzei, jānostiprina pedagogu kvalitatīvais sastāvs un skolu materiāli tehniskā bāze, lai nebūtu jālemj par kādas izglītības iestādes slēgšanu.
Izglītības stratēģijas projekts ir tapis, bet politiski vēl nav apstiprināts. Februārī notiks izglītības iestāžu darbinieku apspriešana.
Strādājot pie stratēģijas, nonācām pie secinājuma, ka mums izglītības iestādes pēc kvalitātes un skaita ir pietiekami, mums nav tās jāsamazina, un jauns bērnudārzs top. Izpētīta arī materiāli tehniskā bāze un izstrādāta programma, kas kurā iestādē jāmodernizē. Ir izpētīts, kurā laikā pedagogi ies pensijā, lai laikus varam gatavoties maiņai. Jau trūkst pedagogi bērnudārzos, tāpēc pagājušajā gadā dome sāka sadarbību ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, piešķirot pāris jauniešiem mērķstipendijas studijām.
Topošais bērnudārzs A.Kronvalda ielā domāts 12 grupām, 252 bērniem, un būs piebūve baseinam, kuru varēs izmantot arī sākumklašu audzēkņi. Pilsētas bērni varēs apmeklēt baseinu bez maksas. Bērnudārza ēka būs pielāgota arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Celtniecībā turpinās domes darbība investīciju piesaistei. Valsts segs 60 procentus izmaksu, atlikušās nodrošinās pašvaldība. Celtniekiem jau samaksāti 550 tūkstoši latu, un ēkas pamati jau ir ielikti. Marta sākumā paredzēta svinīga pamatakmens ielikšana.
Esmu bijis Cēsu 800 gades rīcības komitejas vadītājs, un man ir pieredze, kā pilsētā rīkojami lieli pasākumi ne tikai no kultūras, bet arī organizatoriskā un saimnieciskā viedokļa. Negribam apstāties, tāpēc dome pasludinājusi, ka izmantos pētīto iespēju un piedalīsies konkursā par tiesībām 2014. gadā Cēsīm kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Prakse gan rāda, ka līdz šim tās bijušas valstu galvaspilsētas, bet pēdējos gados uz šo titulu var pretendēt arī citas pilsētas. Atlikuši 8,5 mēneši līdz laikam, kad Kultūras ministrijā jāiesniedz priekšlikumu vadlīnijas. Darba grupa, kuru vadu, tagad strādā pie producentu piesaistīšanas un programmas izstrādes kultūras notikumiem gada garumā. Noteikumi paredz, ka kultūras galvaspilsētai jāveido mijiedarbība ar Eiropas Savienības valstu kultūrām. Cēsis pagājušajā gadā Latvijā izskanēja ar mākslas festivālu. Tā rīkošanā dome bija partneris, bet vadlīnijas noteica privātstruktūras. Pilsētas dome ir ieinteresēta veidot vērienīgus kultūras pasākumus ar vēl lielāku mākslas daudzveidību.
Saprotam, ka uzvarēt cīņā par kultūras galvaspilsētas statusu daudz lielākas izredzes ir Rīgai vai Liepājai, tāpēc neapvainosimies, ja tā notiks. Neatkarīgi no tā, vai uzvarēsim konkursā, mums būs iespēja iecerēto programmu īstenot. Pie tam, ja mēs būsim nodrošinājuši programmu, finansējumu un infrastruktūru, varbūt pat nebūs jāgaida 2014. gads. Viss būs atkarīgs no mums pašiem.
Neatkarīgi, bet saistībā arī ar šiem plāniem, sāksies kultūras centra ēkas rekonstrukcija Raunas ielā. Nams, kas uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem, netiks privatizēts un arī turpmāk būs kultūras iestāde, bet tā prasa būtiskus uzlabojumus. Tāpēc sarīkojām konkursu par tehniskā projekta izstrādi, kura izmaksas lēšamas gandrīz pusmiljona latu apmērā, bet tajā jāiekļauj pašvaldības vēlmes – akustiskās zāles izveidošanu, kas prasa lielu pārbūvi un viena ēkas spārna atvēlēšanu mūzikas vidusskolai. Konkursā izraudzījāmies pretendentu – Pogas arhitektu biroju, to pašu, kas projektēs Mežaparka estrādes pārbūvi. Līgums par projekta izstrādi vēl nav noslēgts, jo otrs konkursa pretendents domes lēmumu ir apstrīdējis. Šobrīd notiek sūdzības izskatīšanas process, tas darbu aizkavēs par pusotru mēnesi. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri