Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Par pieminekļiem

Druva
23:00
05.06.2007
11

Vienmēr esmu centies saprast cilvēkus, kuri domā citādāk nekā es, dažreiz man tas izdodas. Vēl nesen notika kaut kas līdzīgs polemikai par pieminekļu saglabāšanu, un arī mans ir savs ieskats šajā jautājumā.

Pieminekļu iznīcināšana ir vandalisms. Vandalisms ir jebkuras kultūras vērtības iznīcināšana. Tā ir aksioma. Taču šai lietai ir arī otra puse – pieminekļu radīšana un uzstādīšana. Kādēļ tos uzstāda? Par godu cilvēkiem, notikumiem. Kā jau to rāda nosaukums, tā ir piemiņa. Laba vai ne tik laba. Nezin, vai ir iespējams saskaitīt, cik pieminekļu pasaulē uzstādīts un cik iznīcināts. Gandrīz katrā pilsētā parādās un atkal pazūd dažādu valstsvīru atveidi marmorā, granītā, bronzā. Nāk pie varas citas pārliecības cilvēki un iepriekšējos varasvīrus nomaina ar jauniem – arī pieminekļu veidā. Sākoties padomju okupācijai, Latvijā pazuda simtiem pieminekļu, arī vācu okupācija tos nesaudzēja. Tā diemžēl notiek visā pasaulē.

Daudzi pieminekļi ir arī mākslas darbi, ko veidojuši slaveni skulptori. Žēl, ka arī tos nesaudzē. Dažviet tos saglabā, atrodot piemērotu vietu, bet citur iznīcina. Daudz par to runāts arī pie mums, taču darīts gandrīz nekas netiek. Bēdīgi.

Ļoti daudz pieminekļu ir kapos. Tie domāti slavenu un ne tik slavenu cilvēku piemiņas saglabāšanai. Ir memoriāli kara cīņu kritušajiem – vietas, kur viņu līdzbiedri un radinieki atceres dienās noliek ziedus. Skaista tradīcija. Bet ir jautājums, kur šādas piemiņas vietas uzstāda. Konkrēti domāju par kritušo padomju karavīru memoriālu, tā saukto Aļošu Tallinā. Vai bija prātīgi to veidot pašā pilsētas centrā? Tajā reizē, kad šo pieminekli uzstādīja, protams, nevarēja paredzēt, ka Igaunija kļūs brīva valsts un memoriāls kļūs arī par atgādinājumu okupācijai… Mirušo karavīru atdusas vietai jābūt kapos, nevis pilsētas centrā. Jautājums var būt vienīgi par to, vai kritušo pārapbedīšanai un pieminekļa pārvietošanai tika atrasts īstais laiks un veids. Varēja taču paredzēt, kāda būs reakcija gan iedzīvotāju zināmas daļas vidū, gan kaimiņvalstī, kur joprojām netaisās atzīt Baltijas okupāciju. Atceros, cik klusu vienā naktī Cēsīs tika likvidēts tagad atjaunotais piemineklis Vienības laukumā. Nākamajā rītā par šo notikumu liecināja šūnakmens bluķi Lenču ielas sākumā, bet zeltītā bumba jau bija pazudusi. Toreiz nebija nekādas atklātas reakcijas no iedzīvotāju puses. Nedrīkstēja arī būt. Jāatzīst, Cēsīs nebija reakcijas arī tad, kad demontēja ”atbrīvotāju” pieminekli Maija parkā. Protams, tur nebija apbedīti kritušie.

Latvijā demontēja Ļeņina pieminekļus. Tad no lielās kaimiņvalsts nebija nekādas reakcijas, jo bija tāds laiks. Toties daudzās Krievijas pilsētās un ciemos joprojām stāv granīta un bronzas Iļjiči un pat Staļini. Tas nav nekāds brīnums, jo Krievijas himna ir tā pati vecā – padomju, tikai ar mainītiem vārdiem, un šī melodija turpina priecēt slavenās impērijas apoloģētus, kuri nevar un negrib aizmirst bijušos laikus, kad nekur un neviens nedrīkstēja atbrīvotājus nosaukt par okupantiem.

Galvenais jautājums: vai un kas mainīsies reizē ar Igaunijas uzdrīkstēšanos. Kā izvērsīsies sadursme starp Eiropas valstīm, kas atbalsta šo notikumu, un Krieviju, kura atklāti to nosoda – gan morāli, gan ekonomiski. Jautājums ir kutelīgs, jo Eiropas interesēs nav bojāt attiecības ar Krieviju, bet arī Igaunija būtu tā kā jāaizstāv. Un kā ar Putina paziņojumu, ka ”mēs nepieļausim nekādu kara rezultātu revīziju”? Šāda ”revīzija”, pēc Kremļa uzskata, tad arī notikusi Tallinā, un par to Krievija ekonomiski spēj sodīt Eiropu, kaut vai uz laiku samazinot vai pat pārtraucot energoresursu piegādes. Šī iespēja gan ir apšaubāma, jo no piegādēm dzīvo pašas Krievijas ekonomika, nav iespējams gāzes, naftas un citus resursus tik ātri pāradresēt. Taču padraudēt var…

Klīst baumas par jauna aukstā kara iespējamību. Arī sakarā ar Amerikas plāniem Eiropā netālu no Krievijas robežām izvietot pretraķešu bāzes. Uztraukuma pamats – kam tad galu galā šādas bāzes domātas? Vai uzbrukumam no kosmosa?

Jācer, ka karstie prāti ar laiku nomierināsies un viss tiks atrisināts diplomātisku sarunu ceļā. Lai gan… Joprojām ir spēki, kam pašreizējā situācija ir izdevīga, kam arī aukstais karš var nest lielu peļņu, kā jau tas bija iepriekšējā reizē. Militārā rūpniecība pašreiz plaukst tikai uz Tuvo Austrumu konfliktu rēķina, bet ražošanas jaudas prasa lielāku no-ieta tirgu. Tātad konflikti var būt arī auglīgi. Dzīvosim, redzēsim…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
7

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
20

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
26

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
6
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi