Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par noslēpumiem

Sallija Benfelde
10:25
08.08.2023
48

Saglabāt skaidru un objektīvu skatījumu uz notiekošo, it sevišķi kara laikā, nav vienkārši.

Un nereti izskan pārmetumi par to, ka valsts daudz slēpj no iedzīvotājiem, aizmirstot, ka, piemēram, drošības jautājumi nav tie, kurus visos sīkumos izklāsta publiski. Manuprāt, tāds apzinātas vai neapzinātas maldināšanas piemērs par varas nodomiem slēpt informāciju ir par privātās Prigožina armijas jeb vāgneriešu pārvietošanos Baltkrie­vijā, iespējamo provokāciju no viņu puses un to, vai Latvija kaut ko dara un ir gatava vajadzības gadījumā aizstāvēties.

Informācija, ka apmēram simts vāgneriešu dodas uz Suvalku koridoru, nav noslēpums, par to pietiekami plaši informē arī Latvijas mediji. Kā zināms, Suvalku koridors atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu un savieno Poliju ar visām trim Baltijas valstīm. Citiem vārdiem sakot, tā ir nepilnus simts kilometrus gara zemes strēle, Lietuvas – Polijas robeža, kurai abās pusēs ir nopietni bruņotas Krievijas un Baltkrievijas militārās vienības. Ja Suvalku koridors tiktu ieņemts, tad Baltijas valstis tiktu burtiski “nogrieztas” no pārējās Eiropas. Tas, protams, apgrūtinātu NATO palīdzību Bal­tijas valstīm, ja tāda būtu vajadzīga. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Suvalku koridoru apsargā arī NATO un gaisā patrulē NATO lidmašīnas, un šī informācija ir zināma katram, kurš to vēlas.

Pirms dažām dienām publiski izskanēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka paziņojums, ka Baltkrievijā izvietotie algotņi no Krievijas paramilitārā grupējuma “Vagner” ir devušies Suvalku koridora virzienā. Moraveckis pieļauj, ka vāgneriešu uzdevums būs īstenot provokācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Moraveckis arī piebilda, ka vāgnerieši, visticamāk, maskēsies par Baltkrievijas robežsargiem un palīdzēs nelegālajiem imigrantiem iekļūt Polijā, destabilizējot situāciju Polijā. Bet, iespējams, viņi arī mēģinās iefiltrēties Polijā, uzdodoties par nelegālajiem imigrantiem, tādējādi radot papildu riskus.

Jāpiebilst, ka Polija jau reaģējusi, pastiprinot savu austrumu robežu , turklāt Polijā jau atrodas ASV karavīri NATO spēku sastāvā. Polija arī ir paziņojusi: ja vāgnerieši centīsies iekļūt nevis Polijas, bet Lietuvas teritorijā, Polija aizstāvēs arī savus kaimiņus lietuviešus.

Par Baltkrievijas diktatora Lukašenko sacīto, ka vāgnerieši esot dusmīgi un gribot doties “ekskursijā uz Poliju”, runāts un rakstīts daudz gandrīz visos medijos. Tāpat netiek klusēts arī par to, ka tas nozīmē – ar Putina atbalstu Lukašenko gatavo provokācijas iespēju uz robežas. Abi diktatori acīmredzot plāno tēlot nevainīgos, kuri nekādi nav varējuši ietekmēt šīs privātās armijas algotņus. Protams, tie izklausās pēc muļķīgiem meliem – apgalvot, ka Baltkrievijā bruņots grupējums var darīt jebko, kas ienāk prātā.

Ar vārdu sakot, provokācijas uz ES un NATO robežas ir iespējamas, acīmredzot nodoms ir pārbaudīt NATO, cik ātri un nopietni alianse spēs reaģēt. Publiski jau izskanējušas bažas par iespējamām provokācijām uz Latvijas robežas un pārmetumi no dažiem “žurnālistiem”, ka vara slēpjot to, vai esam gatavi atvairīt tādas provokācijas, un ka Latvija vispār neko nedarot. Patiesībā par to publiski situāciju ir skaidrojis gan Rīgā esošā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts, gan Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leo­nīds Kalniņš.

NBS komandieris norādīja, ka nevajag glorificēt vāgneriešus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība tiek uzraudzīta un uzturēta 24 stundas diennaktī neatkarīgi no tā, kādi spēki parādās un darbojas blakus valsts robežām. NBS esot gatavi jebkādiem attīstības scenārijiem, tostarp potenciālām provokācijām vai diversijām uz valsts robežas. Uz izskanējušajām bažām, ka vāgnerieši var izdomāt doties uz Daugavpili, kur daļa iedzīvotāju ar sajūsmu viņus sagaidītu, Kalniņš atbildēja: “Mēs gadiem ilgi esam šo sistēmu izveidojuši, lai varētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā momentā, jebkurā ģeogrāfiskajā punktā ar minimālu laika limitu. Tāpēc pārvietot tagad vienības uz Daugavpili nav nepieciešams.” NBS komandieris arī piebilda, ka NBS kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā savu palīdzību valsts robežsardzei nav samazinājusi.

Protams, ne Putins, ne Luka­šenko nerimsies, jo viņiem vissvarīgākais ir saglabāt savu varu, tādēļ arī Krievija apgalvo, ka Baltkrievijā jau ir tās kodolieroči, tādēļ ir mīnēta Zaporižjes AES un nepārtraukti tiek draudēts visiem. Putina un arī Lukašenko rīcību savā komentāra precīzi raksturo socioloģiskā dienesta “Ukrainas barometrs” direktors Viktors Ņe­boženko: “Putinam liekas, ka, paplašinot militāri politiskās spriedzes zonu, viņš palielina savas rīcības manevru iespēju. Jo sliktākā situācijā būs Krievijas armija Ukrainā, jo aktīvāk Putins paplašinās savu agresivitāti citos pasaules reģionos un dzīves jomās. Putinam kā jau čekistam, kurš par katru cenu cenšas saglabāt savu varu, gribas ticēt, ka tādā veidā viņš veiksmīgi šantažē ASV, NATO un spiež piekrist pamieram uz Ukrainas rēķina. Tomēr Putins, Lukašenko un Prigožins, izmantojot kodoldraudus pret Rietu­miem, tikai pasliktina savu situ­āciju, nevis tādā veidā aptur karu Ukrainā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi