Ziema mūs pārbauda. Nav atmiņā, kad vēl tā būtu bijis – trīs dienas sals, divas lietus, tad atkal sals un balta sega klāj zemi… un atkal līst. Dažs saka – apnicis, ka vairs nezini, kurus zābakus sakopt un likt plauktā, vai biezie cimdi jāglabā automašīnā vai var nolikt kopā ar slēpojamo tērpu tālākajā skapja stūrī. Cits priecājas, var izbaudīt ziemu pilnībā, var gan izslēpoties, gan slidot pa dīķa ledu, bet lietus vai puteņa dienās pa logu baudīt laika pārmaiņas.
Katram savs. Un tas saprotami. Vecais teiciens par koku, kuram divi gali, ir patiess vienmēr. Svarīgi, kuru no tiem mēs ieraugām un pieņemam kā savējo, to, par kuru vērts runāt, kuru likt savās sajūtās. Būtu jau laikam pārmēru rožaini redzēt tikai to skaisto un brīnišķo, vajadzīgo un noderīgo, ko kādā procesā iegūstam. Taču tikpat liela pārmērība ir redzēt vien to pusi, kurā uzskaitīti traucēkļi un grūtumi. Vai protam salikt kopā plusus un mīnusus?
Jo ir vēl cita sensena zināšana, ka patiesība parasti ir kaut kur pa vidu. Un tā piesaka sevi ik uz soļa. Sīkās ikdienas raizēs nesaprototies, darbā ar kolēģiem spriežot, kādus pieņemt un kā izpildīt lēmumus. Vai meklējam vidējo, vai paliekam katrs savā nūjas galā?
Jā, ļoti bieži negribam par vajadzību saprast to, kas ir pretējā pusē, un paspert soli pretī. Stāvam kā ierakumos savā atziņā un nekustamies ne par mata tiesu. Mums skaidrs – ir tikai viena pareiza attieksme, un tā ir manējā! Otras, kur nu vēl trešās vai ceturtās, nemaz nedrīkst būt! Un, kad šķiļas viens viedoklis pret otru, mājās sabriest skandāls, darbā nesaprašanās, tā pamazām ar katru sadursmi ārdot to, kas svarīgs kopīgās lietas labajam rezultātam, – sadarbību un sapratni. Rezultāts pazūd.
Dažādi viedokļi – tas jau ir tas, uz kā balstās kārtība, kādā dzīvojam mūsu un daudzās citās zemēs, kur iegūta labklājība. Taču diezin vai dažādība nozīmē nesadzirdēt citu domu, necensties saprast, kāpēc tas otrs spriež ne tā kā es. Kā apgūt prasmi citus sadzirdēt ne tikai ar dzirdi, bet arī ar izpratni? Ar skaudību klausos vai lasu par skolēnu diskusiju klubiem un ar cerību raugos, ka tās paaudzes jau nu gan mācēs…
Komentāri