Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas.
Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par to ziņotu NATO valstu izlūkdienesti. Taču “miera” sarunas, ja Krievija nezaudē karā, bet Ukrainu piespiež necensties atgūt okupētās teritorijas, nozīmē, ka agresorvalsts var atvilkt elpu, atjaunot savu armiju un bruņojumu. Tādēļ teorētiskais apdraudējums nākotnē joprojām ir un būs, kamēr vien Krievija karu nezaudēs.
Tādēļ pēdējās ziņas par Ungārijas premjera Viktora Orbāna vizīti ASV tikai apstiprināja Eiropas bažas par Putinam draudzīgiem plāniem. Proti, Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pagājušonedēļ Floridā tikās ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, pavēstījis, ka Tramps pēc atgriešanās prezidenta amatā grasās pilnībā pārtraukt palīdzību Ukrainai, tādējādi cerot izbeigt karu ar Krieviju. “Pirmkārt, viņš vairs nedos ne centa Ukrainas–Krievijas karam. Tādēļ karš beigsies, jo acīmredzami, ka Ukraina nevar stāvēt pati uz savām kājām,” pēc atgriešanās no ASV intervijā Ungārijas televīzijai pavēstīja Orbāns. “Ja amerikāņi nedos naudu un ieročus un arī eiropieši nedos, tad karš beigsies. Un, ja amerikāņi nedos naudu, tad eiropieši vienatnē nav spējīgi finansēt šo karu, tādēļ tas beigsies,” prātoja Orbāns.
Ungārijas premjers jau sen ir pazīstams ar negatīvo attieksmi pret kaimiņvalsti Ukrainu. Februāra sākumā pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem ar lielām grūtībām izdevās pārvarēt Orbāna iebildumus pret 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai. Tagad līdzīgs lēmums par palīdzības piešķiršanu Ukrainai ir iestrēdzis ASV Kongresā, kur Trampam lojālie republikāņi bloķē attiecīga likumprojekta pieņemšanu. Ukrainas atbalstītāji raizējas: ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Tramps pārspēs tagadējo Baltā nama saimnieku demokrātu Džo Baidenu, ASV palīdzība Ukrainai varētu tikt apturēta vispār. Tas nozīmē – ja Putina un viņa atbalstītāja Orbāna plāns izdosies, ja Tramps kļūs par ASV prezidentu, tad gan divu trīs gadu laikā Baltijas valstis var sagaidīt Krievijas iebrukumu.
Uz visu šo notikumu fona Latvijas politiķa un 14. Saeimas deputāta, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līdera Aināra Šlesera nostāja ir vismaz dīvaina. Proti, pēc Orbāna vizītes pie Trampa un Eiropas nostājas šajā jautājumā Šlesers savā feisbuka lapā ierakstīja: “ES līderi viens pēc otra brauks pie Trampa un spiedīs viņam roku, un runās par sadarbību! Iespējams, ES līderi ir greizsirdīgi uz Orbānu, jo viņš ir pirmais ES līderis, kurš satikās ar nākamo ASV prezidentu Trampu.” Manuprāt, neko tādu pat gribēdams neizdomāsi, ja vien tas nav darbs, par kuru ir vienošanās. Protams, to nezinu, bet savā ziņā tas pat nepārsteidz, jo savulaik Šlesers savā lapā rakstīja arī vēstījumu par pajoliņiem, kuri runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura nekad nebūšot. Tomēr jautājums par to, kam kalpo politiķis Šlesers, paliek.
Tikmēr ASV CIP direktors Viljams Bērnss 11. martā paziņoja, ka situācija Ukrainā ir uz robežas, kas ir svarīga visas Eiropas drošībai un ir arī ASV ilgtermiņa interesēs miera jautājumos ilgtermiņā. Pēc Bērnsa domām, laiks, kad ir iespējams palīdzēt Ukrainai, ir ierobežots, jo ukraiņiem beidzas munīcijas rezerves.
Komentāri