Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Padarītā daudz

Druva
00:00
12.01.2007
11

NVA Cēsu filiāles vadītāja

Pagājušajā gadā NVA Cēsu filiālē ir paveikti daudzi darbi. Noteikti būtu jāpiemin informācijas pieejamības nodrošināšanai un uzlabošanai rajona padomes mājas lapā izveidotā sadaļa “Nodarbinātība”, kas tapusi sadarbībā ar rajona padomi. Tajā pieejama vispusīga informācija par filiāli, tās darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpaši darba devējiem izveidota sadaļa “Piesaki vakanci”, kurā darba devējs, neizejot no biroja, sev ērtā laikā var ievietot darba piedāvājumu interneta mājas lapā.

Filiāles darbinieki sadarbībā ar rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri organizē regulāras tikšanās pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un filiāles speciālistiem. Izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni visām 24 rajona pašvaldībām. Jāatzīst, ka pašvaldības aktīvi iesaistās NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Pie tam ne tikai organizē algotos pagaidu darbus, kas vairāk orientēti uz mazkvalificētiem strādniekiem un personām, kas ilgstoši bijušas ārpus darba tirgus, bet arī mērķgrupu subsidētās nodarbinātības pasākumus, ar kuru palīdzību ir iespējams “izaudzināt” pašvaldībai vai uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, kā arī teorētiski profesiju apguvušajiem iemācīt profesijas praktisko pusi.

Lai uzzinātu rajona skolu jauniešu, nākamo darba tirgus dalībnieku, karjeras izvēli, sadarbībā ar rajona padomi un izglītības pārvaldi rajona skolās veicām aptauju 9. līdz 12. klašu audzēkņiem. Tika aptaujāti 700 jaunieši. Apkopojot anketu rezultātus, secinājām, ka liela ietekme jauniešu karjeras izvēlē ir masu medijiem. Tajos atspoguļotās “pelnošās” profesijas ir atrodamas izvēles augšgalā, bet profesijas, kurās ir zems atalgojums, aptaujas rezultātu apkopojumā neparādās vispār vai parādās niecīgā skaitā. Par algām streikojošie skolotāji, policisti un ārsti aptaujas anketās gandrīz neparādījās. Ar rajona padomi un rajona izglītības pārvaldi vienojāmies, ka turpmāk šādu aptauju veiksim katru gadu, lai sekotu līdzi skolēnu vēlmēm un iecerēm, kas saistītas ar turpmāko izglītību un iesaistīšanos darba tirgū.

Šogad, kā katru gadu, veicām arī darba devēju aptauju. Rajonā aptaujājām vairāk nekā 120 darba devējus, kuri veicina aģentūras pazīstamību darba devēju vidū. Kā pierādījums tam, ka darba devēji zina par NVA un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī, ka viņi uzticas mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitātei, ir filiālē reģistrēto vakanču pieaugums. Gada laikā reģistrētas 1184 vakances, kuras pieteikuši 174 darba devēji.

Protams, vērtējot pagājušo gadu, nevar nepieminēt to, ka skolēnu projektā šogad piedalījās rekordliels darba devēju skaits. Darba devēju piedāvāto darba vietu skaits bija gandrīz vienāds ar strādāt gribošo skolēnu skaitu. Jāsaka gan – ne vienmēr piedāvātais darbs saskanēja ar skolēnu ieceri. Aizvien bieži nācās dzirdēt: “Tikai nepiedāvājiet man ravēt!” Taču skolēni, kuri vēlējās strādāt, darbu atrada. Rudenī pieci rajonā strādājošie skolēni piedalījās konkursā “Darba devējs, pie kura gribētu atgriezties”. Divu labāko darbu autores Monta Vīņaude, kura strādāja Cēsu slimnīcā, un Liene Brigadere – strādāja z/s “Apneri”, balvās saņēma Mp3 atskaņotāju.

Daudzi aizsāktie projekti turpināsies arī šogad. Atliek vien cerēt, ka mūsu darbs nesīs augļus un rajonā bezdarbnieku kļūs arvien mazāk. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
34

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
58

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
16
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi