Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Padarītā daudz

Druva
00:00
12.01.2007
5

NVA Cēsu filiāles vadītāja

Pagājušajā gadā NVA Cēsu filiālē ir paveikti daudzi darbi. Noteikti būtu jāpiemin informācijas pieejamības nodrošināšanai un uzlabošanai rajona padomes mājas lapā izveidotā sadaļa “Nodarbinātība”, kas tapusi sadarbībā ar rajona padomi. Tajā pieejama vispusīga informācija par filiāli, tās darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpaši darba devējiem izveidota sadaļa “Piesaki vakanci”, kurā darba devējs, neizejot no biroja, sev ērtā laikā var ievietot darba piedāvājumu interneta mājas lapā.

Filiāles darbinieki sadarbībā ar rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri organizē regulāras tikšanās pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un filiāles speciālistiem. Izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni visām 24 rajona pašvaldībām. Jāatzīst, ka pašvaldības aktīvi iesaistās NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Pie tam ne tikai organizē algotos pagaidu darbus, kas vairāk orientēti uz mazkvalificētiem strādniekiem un personām, kas ilgstoši bijušas ārpus darba tirgus, bet arī mērķgrupu subsidētās nodarbinātības pasākumus, ar kuru palīdzību ir iespējams “izaudzināt” pašvaldībai vai uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, kā arī teorētiski profesiju apguvušajiem iemācīt profesijas praktisko pusi.

Lai uzzinātu rajona skolu jauniešu, nākamo darba tirgus dalībnieku, karjeras izvēli, sadarbībā ar rajona padomi un izglītības pārvaldi rajona skolās veicām aptauju 9. līdz 12. klašu audzēkņiem. Tika aptaujāti 700 jaunieši. Apkopojot anketu rezultātus, secinājām, ka liela ietekme jauniešu karjeras izvēlē ir masu medijiem. Tajos atspoguļotās “pelnošās” profesijas ir atrodamas izvēles augšgalā, bet profesijas, kurās ir zems atalgojums, aptaujas rezultātu apkopojumā neparādās vispār vai parādās niecīgā skaitā. Par algām streikojošie skolotāji, policisti un ārsti aptaujas anketās gandrīz neparādījās. Ar rajona padomi un rajona izglītības pārvaldi vienojāmies, ka turpmāk šādu aptauju veiksim katru gadu, lai sekotu līdzi skolēnu vēlmēm un iecerēm, kas saistītas ar turpmāko izglītību un iesaistīšanos darba tirgū.

Šogad, kā katru gadu, veicām arī darba devēju aptauju. Rajonā aptaujājām vairāk nekā 120 darba devējus, kuri veicina aģentūras pazīstamību darba devēju vidū. Kā pierādījums tam, ka darba devēji zina par NVA un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī, ka viņi uzticas mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitātei, ir filiālē reģistrēto vakanču pieaugums. Gada laikā reģistrētas 1184 vakances, kuras pieteikuši 174 darba devēji.

Protams, vērtējot pagājušo gadu, nevar nepieminēt to, ka skolēnu projektā šogad piedalījās rekordliels darba devēju skaits. Darba devēju piedāvāto darba vietu skaits bija gandrīz vienāds ar strādāt gribošo skolēnu skaitu. Jāsaka gan – ne vienmēr piedāvātais darbs saskanēja ar skolēnu ieceri. Aizvien bieži nācās dzirdēt: “Tikai nepiedāvājiet man ravēt!” Taču skolēni, kuri vēlējās strādāt, darbu atrada. Rudenī pieci rajonā strādājošie skolēni piedalījās konkursā “Darba devējs, pie kura gribētu atgriezties”. Divu labāko darbu autores Monta Vīņaude, kura strādāja Cēsu slimnīcā, un Liene Brigadere – strādāja z/s “Apneri”, balvās saņēma Mp3 atskaņotāju.

Daudzi aizsāktie projekti turpināsies arī šogad. Atliek vien cerēt, ka mūsu darbs nesīs augļus un rajonā bezdarbnieku kļūs arvien mazāk. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi