Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdzniecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli.
Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, tā atrodas nedaudz vairāk nekā 100 kilometru no galvaspilsētas Stokholmas. Video stāstījumā tas gan tiek uzsvērts kā “netālu” no Stokholmas, taču saprotam – viss ir relatīvi un jāņem vērā katra dzīvesveids un ritms. Lai nu kā, šis lielveikals nu jau nedaudz vairāk kā desmit gadus atrodas tieši blakus pilsētas atkritumu pārstrādes centram. Ar veiksmīgo atrašanās vietu panākts, ka uz šo “supermārketu” nu jau plūst mašīnu straume. Cilvēki atved mājsaimniecībā vairs nevajadzīgas lietas un arī iepērkas.
Sižeta tapšanas brīdī tur bijuši 14 dažādi veikaliņi, katrs ar savu specializāciju, kā arī dizaina skola, kur īsos kursos kopīgi ar kādu meistaru var pamācīties pamatus, kā noteiktas lietas pārveidot un izmantot. Te gan piemetināšu – ir brīnišķīgi, ka dod idejas, bet lielākoties jau mēs, tie mazie indivīdi sabiedrībā, esam grūti iekustināmi kaut ko darīt paši. “Tad jau drīzāk iztikšu bez,” rodas pusapzināta doma. Taču šajā lielveikalā ir iespēja to pašu nelielo summiņu ieguldīt, gūt prieku un kādai lietai praktisku pielietojumu kaut uz laiku, atbalstīt meistaru vai mākslinieku. Un tas viss vienuviet – dažādas vajadzības, dažādas lietas – organizēti un kārtīgi.
Te nu apvienojas zaļo ideju vēsmas ar mūsdienu dzīves ritmu un līdz ar to arī ar prasībām pēc iespējami ērtas iepirkšanās. Protams, tas nenonāk līdz tai sabiedrības daļai, kas pilnībā pārgājusi uz attālināto iepirkšanos un veikalus neapmeklē. Tomēr man pēkšņi šī ideja, tās realizācija, formāts un veiksmīgā eksistence nu jau veselu desmitgadi šķiet fantastiska.
Pat ja kādā apziņas stūrī šķiet naivi kaut ko līdzēt ar atsevišķu indivīdu, uzņēmumu darbību atkritumu piesārņojuma mazināšanā, tik un tā ieguvums taču ir. Lūk, šāda veikala dēļ es vismaz reizi divos trīs mēnešos varētu nobraukt tos simt kilometru un sapirktos, kas nu attiecīgajā brīdī šķistu aptrūcies. Un pie reizes – arī atdotu, ja kaut kas būtu izrādījies lieks.
Komentāri