Darbs nebeidzas nekad. Teiksiet, smieklīgi, ka tikai tagad, savā nupat iesāktajā piektajā desmitniekā, to skaļi saku. Atzīstu, muļķīgi, bet joprojām manī nebija mirusi vēlme darāmo pabeigt, nokārtot un nolikt malā, lai mierīgi varētu doties pie miera ar apziņu, ka esmu visu paveikusi. Vismaz attiecībā uz kādām konkrētām lietām.
Tomēr viena no pēdējām reizēm, kad spēju savās sajūtās atcerēties šādu nobeiguma apziņu, ir…dziļā bērnībā. Izravētās dobes, novāktās vagas vai pielasītie grozi, par kuriem ik reizi saņēmu pateicību no vecvecākiem. Varbūt vēl savu reizi sākumskolā par kādu darbiņu manā bērna it šķīstajā apziņā bija tāda kā pabeigtības atblāzma.
Tālāk? Neatceros novilktas nevienas – vienalga, fiziski manāmas vai neredzamas – līnijas, kur uzsāktās darbības noslēgtos. Un tā jau, visticamāk, ir visiem. Tomēr nupat atskārtu, ka tā krūze ir līdz malām pilna un ūdens jau šļakstās uz galda. Laikam jau pēdējos gados publiskajā telpā aizvien vairāk tiek stāstīts par mentālo veselību un dažādiem profilaktiskiem pasākumiem, kā sevi noturēt līdzsvarā, bet atzīšos – es savā kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā relaksācijas nolūkos spēju īstenot tikai kafijas izdzeršanu un varbūt savu reizi izmazgāto veļu sakārtot pa krāsām tīri izklaides nolūkā.
Var jau būt – arī pārvarētais apaļais gadu slieksnis licis krietni kritiskāk savu skrējienu pārskatīt, bet tikai nupat, aizvadītajā vasarā, mani atrada šī apziņa “par līnijām”. Sākumam, ja ir grūti visu aptvert, izdarīt vai tieši otrādi – ignorēt un nedarīt -, uzrakstu darāmo un novelku treknu līniju. Līdz tai drīkstu uztraukties par paveikto vai neizdevušos, bet aiz tās – nekā vairs nav. Tas palīdz nedomāt, atpūsties un atslēgties.
Vai ir panika pēc ilga laika atgriezties algotā darbā, kad vienlaikus mājās putekļi spēlē futbolu, izēstie trauki krājas torņos, netīrā veļa varētu veidot jaunu guļvietu kādam un bērni pēc skolas nesaprot, cikos sākas nākamais pulciņš? Trekna svītra uz lapas. Šie uztraukumi, pārdzīvojumi un nebūšanas sagaidīs mani vakarā, kad atgriezīšos savā mājas visskaistākajā “purvā” ar visiem tajā mītošajiem teiksmainajiem radījumiem. Tagad jāņem tas arkls rokās un, aidā, tīrumā, tas ir ,“Druvas” darbā, iekšā!
Komentāri