Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

Sarmīte Feldmane
08:04
12.04.2025
92
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs ieguvumi, tad – lai arī citā sarakstā neiet.

“Vienalga, ko ierakstīju feisbukā, gribējās klāt pierakstīt, ka tas ir mans viedoklis, neesmu saistīta ne ar vienu partiju un vēlēšanās nekandidēju,” ikdienu līdz sarakstu iesniegšanai atklāja kāda savā pagastā aktīva sieviete un piebilda, ka arī sarunās ar cilvēkiem valdījusi neuzticēšanās. Nav bijušas atklātas sarunas, jo nebija skaidrs, ar kuru partiju kurš sevi saista.

Aktīvu, pazīstamu cilvēku un vēl tādu, kuri būtu gatavi kļūt par domes deputātiem, nemaz nav daudz. Tad nu partijas devās medībās pa visiem pagastiem. Ja sarakstā nebūs vietējiem pazīstama cilvēka, var nobalsot par citu kandidātu listi. Tāpat, ja nebūs pārstāvēta nozare, kurā vēlētājs strādā, atkal var pazaudēt balsis.

Partiju aktīvistu darbošanās, meklējot deputātu kandidātus,    ne vienmēr patīkamās pārliecināšanas metodes veido attieksmi pret politiķiem. Savukārt, ja darbavietā tiešais vadītājs vai kāds viņam tuvs radinieks, vai ģimenes draugs    sasaistījies ar kādu partiju, jāievēro    nerakstīts likums nerunāt arī par puķēm, kas aug publiskajā telpā. Ja tās patīk – tātad slavē tagadējo vietējo varu, ja nepatīk,    esi pret.    Un koleģiālās attiecības var atvēsināties.

Deputātu kandidātu saraksti aizved uz interesantu lasāmvielu. Var vētīt radu rakstus,    meklēt, kas saista partijas saraksta kandidātus, mēģināt atcerēties, kurš vārds pazīstams un ar ko tas saistās. Katrā ziņā kandidāti ļauj sevi izģērbt, jo katram potenciālajam vēlētājam ir tiesības par viņu izteikt savas domas un kavēties atmiņās no smilš­kastes laikiem, kas pavadīti kopā.  Tāda ir    priekšvēlēšanu cīņa, kurā no gaisa nebirs tikai rožu ziedlapiņas, bet no melna mākoņa var nolīt ne tik spirdzinošs ūdentiņš.

Ieklausoties dažādu cilvēku stāstos, kļūst acīmredzams, kāpēc partijās tik maz biedru. Protams, kādam būt  sarakstā ir pagodinājums un neienāk prātā, ka tiek izmantots viņa vārds un statuss, bet, ja ievēlēs, būs jā­spēlē citi skaņdarbi, ne tie, kas pirms vēlēšanām. Arī tonalitāte mainīsies, jo partijā mūzikas žanru dažādība nav vajadzīga.

Un jautājums aizvien    neatbildēts – kāpēc saistīties ar kādu partiju, ja neesmu ideālists, kurš nākotnē redz saulainās tāles vīzijas, neprotu melot un solīt, gudri skaidrot, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, neticu    katram vārdam, ko saka un sola, bet redzu    dzīvi un to vērtēju reāllaikā.

Nākamnedēļ sāks skanēt aizvien vairāk uzrunu vēlētājiem, skaidrojumu, kas ir tik labi, ka labāk nevar būt, un kas ir tik slikti, ka sliktāk nevar iedomāties. Priekškars atvērsies. Bet zināms – vietvaras krēsli vienalga, cik to kājas stipras vai ļodzīgas, izturējuši ne tādus vien priekšstāvjus.

7.jūnijā katra balss noteiks, kādi mērķi jāsasniedz. Aiz vārdiem slēpjas tik daudz zemtekstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi