Latvijas Nacionālā sporta padome decembrī lēma un valdība apstiprināja naudas balvu piešķiršanu sportistiem par izciliem sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos pasaules un Eiropas čempionātā. Novērtēti arī mūsējie. Cēsniece biatloniste Baiba Bendika par Eiropas čempionātā izcīnīto pirmo vietu desmit kilometru iedzīšanā un jaunpiebaldzēniete BMX riteņbraucēja Veronika Stūriška par Eiropas čempionātā izcīnīto pirmo vietu U-23 grupā.
No naudas balvai iesniegtajiem 170 pieteikumiem (iepriekšējos gados apmēram tāds bija naudas balvu saņēmēju skaits) apstiprināti mazāk par 80, jo šogad padome nolēma apbalvojamo skaitā neiekļaut sportistus par sasniegumiem neolimpiskajos sporta veidos vai disciplīnās, kā arī sacensībās, kur bijusi mazāk nekā 10 valstu konkurence. Pamatojums: vienlīdzības princips jeb vienādi kritēriji, pēc kuriem vērtēti panākumi. Tādējādi šogad balvu nesaņēma arī divi paraolimpieši. Viņu skaitā Aigars Apinis, kurš izcīnīja zelta godalgu diska mešanā, un Rihards Snikus, kurš nopelnīja divas zelta godalgas Eiropas čempionātā. Abi konkrētajās disciplīnās sacentās ar sportistiem no mazāk nekā desmit valstīm. Sportisti gan norāda, ka viņu medicīniskajā klasē tas jau ir liels dalībnieku skaits, turklāt Snikus uzsver, ka vienā no disciplīnām, kurā viņš startē, pēc noteikumiem nemaz nevar būt vairāk par astoņiem sportistiem. Snikus arī atgādina, ka gan viņš, gan A. Apinis ir nominēti Trīszvaigžņu balvai kā augstāko sasniegumu paraolimpieši šajā gadā.
Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte uzskata, ka abi naudas balvas ir godam pelnījuši. Turklāt LPK ģenerālsekretāre Liene Apine norāda, ka nav dokumenta, kurā būtu rakstīts, ka viens no kritērijiem pretendēšanai uz naudas balvām ir vismaz desmit valstu sportistu dalība konkrētajās sacensībās. Uz to Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka šāds nosacījums nav fiksēts dokumentos, taču izmantots pieteikumu izvērtēšanai pēc būtības, jo Sporta likums paredz ievērot vienlīdzības principu.
Nenoliedzami, ir jābūt kritērijiem, kā izvērtēt, kam piešķirt naudas balvu un kam tomēr ne. Taču jautājums, vai padomes arguments par dalībnieku skaitu finālā ir atbilstošs kritērijs, pēc kura vadīties. Būtībā sporta pasaulē dalībnieku skaits nekad nav bijis galvenais sasnieguma mērs. Un saprotams, ka paraolimpiskajā sportā tas ir vēl izteiktāk. Lai vispār kvalificētos startam, sportistam ir jāatbilst stingriem medicīniskiem, funkcionāliem un sportiskajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka sacensībās piedalās tikai tie daži, kuri spēj sasniegt augstāko līmeni ļoti specifiskos un sarežģītos apstākļos.
Sportā netrūkst piemēru, kur izcili sasniegumi tiek augstu novērtēti arī nišas vai šauri pārstāvētos sporta veidos. Ekstrēmajās disciplīnās, tehniski sarežģītos sporta veidos dalībnieku skaits vienmēr ir bijis neliels. Tomēr uzvaras šādās sacensībās netiek uzskatītas par mazvērtīgām tikai tāpēc, ka konkurence ir skaitliski ierobežota. Arī olimpiskajā sportā neviens neapšauba medaļas vērtību disciplīnās, kur startē mazāk valstu vai sportistu, ja vien ir izpildīti visi kvalifikācijas nosacījumi.
Padomes izvēle liek ļoti aizdomāties, kādu izpratni par sportiskajiem sasniegumiem mūsu valsts demonstrē. Un vai tiešām tieši valstu skaita daudzums ir vienlīdzības kritērijs? Vai tomēr būtiskākais ir tas, cik augsta ir latiņa, lai sportists vispār varētu stāvēt uz starta līnijas.
