Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nevēlēšu par …

Druva
23:00
09.10.2006
29

Jau atkal klāt vēlēšanas. Tīrais izmisums, nav par ko balsot, šķiet, ka sevi piedāvā tik vien kā blēži, sava labuma tīkotāji un diletanti. Pat balsot iet negribas.Bet nē, tomēr iešu. Varētu piekrist izbijušam politiķim, ka nav jēga meklēt netīrās veļas kaudzē mazāk sašmucēto kreklu, uzvilkts tas tiks tā kā tā, labāk izmantot kaut vai mazo, bet tomēr iespēju ietekmēt šo procesu.

Piedalīšanās vēlēšanās nenozīmē samierināšanos ar mums ierasto liekulīgo demokrātijas imitāciju. Var mēģināt radīt ko labāku, dalība vēlēšanās tam netraucē, bet pagaidām izskatās – nevienam spēciņu šādam dižam darbam nepietiek.

Daļēji piekrītu tiem, kas apgalvo: „Ja vēlēšanas ko mainītu – tās tiktu aizliegtas”. Bet kādēļ aizliegt, ja daļa neapmierināto tā vietā, lai līdz tam nonāktu un sagrautu „demokrātijas” ilūziju, vienkārši uzmet lūpu un plāta rokas bezspēcībā. Vai tas nav tieši tas, kas valdošai elitei vajadzīgs, cilvēki paši izvēli atstāj citu ziņā bez jel kādiem aizliegumiem.

Jēga nebalsot ir, ja var noraut kvorumu, samazināt ievēlēto ietekmi, samazināt sev nevēlamu elementu ievēlēšanas iespējamību, bet pašreiz nebalsošana to nenodrošina. Jūrmalas lieta rāda, ka neierasti tautas balsojumi var radīt varturiem arī pamatīgas galvassāpes. Tad kādēļ to neizdarīt?

Ja galīgi neapmierina valstī notiekošais, varbūt labāk tomēr aiziet un nobalsot par tiem, kas nav bijuši pie varas un kuru rīcībā nav ie-spaidīgu resursu, nekā ignorēt vienu no iespējām ko mainīt.

Vēl nezinu, par ko balsošu, bet noteikti zinu, par ko nebalsošu.

Nebalsošu par partijām, kas pāris gadus atpakaļ atklāti meloja par Eiropas debesmannu. Cenas ir pasakaini cēlušās, algas knapi velkas līdzi, tautieši spiesti emigrēt labākas dzīves meklējumos, tiek uzspiesta absurdā Eirolandes likumdošana, uzlikti sodi par tās nepildīšanu, vērti vārti imigrantu pieplūdumam utt. Pirms referenduma par to klusēja, līdz galam nepateica, pat atklāti meloja, cerēja, ka neatminēsim, sak, nāks jauni s*di, vecie aizmirsīsies.

Tāpat man uzticību nevieš partijas, kas mūs ir ievilkušas bezjēdzīgā imperiālistu karā un pazemo valsti, regulāri lišķīgi pielienot pasaules žandarmam un četrrāpus mēģinot uztiept „demokrātiskās vērtības” kaimiņvalstīm.

Protams nebalsošu ne par plaši zināmā baņķiera jaunāko politisko projektu – saskaņu, ne arī par bitēm. Pēdējie vispār nebeidz pārsteigt, viņu jaunākais šedevrs: „ķīnietis šodien ir krievs rīt” ir visai interesants domu gājiens. Interesanti, ko paši krievi saka par šādiem izredzēto murgiem?

Tāpat manu balsi neredzēt jlaicēniem. Uzskatu tos par starptautiskā kapitāla un radikālā liberālisma pakalpiņiem. Žēl, protams, tos godīgos ļaudis, kas bēgot no vilka (vietējiem oligarhiem), skrien ķetnās lācim svešā lielkapitāla finansētu organizāciju izskatā. Tas, ka jlaicēni tagad izmisīgi cīnās ar oligarhiem, nenozīmē, ka viņu vietā piedāvātais „tiesiskums” būs labāks. Manā uztverē tiesiska laupīšana ir daudz sliktāka par prettiesisku, prettiesiskai vieglāk pretoties, un tas, ka starptautiskajam kapitālam ir pie kājas vietējo dzīves līmenis, rāda neskaitāmi Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un pat Eiropas valstu piemēri. Visbeidzot, tas, protams, ir mans pieņēmums, bet pēc būtības neredzu jlaicēnu atšķirību no bitēm, mērķpublika tik cita un attiecīgi tās pieprasītā domu izteiksmes forma, bet ieturētais virziens viens un tas pats, tikai vieniem latviešu valodā, citiem – krievu.

Nekādā gadījumā nebalsošu par mākoņu balto tēvu un viņa kretīnu blici, nav jau žēl, ka cilvēks sevi neaizmirst, bet kaut kādai mēra izjūtai tomēr ir jābūt un ar sabiedrību tā kā nāktos padalīties. Bet nē, sava labuma vārdā var i zagt, i laupīt, i valsti svešiniekiem izpārdot, galvenais, ka pašam labi un „papīri tīri”.

Neizvēlēšos arī veco ceļinieku un sektantu sarakstu. Veikli ļaudis, protams, bet kurš gan cits lika pamatus valsts izpārdošanai, kurš gan cits uzsāka iedzīvoties uz tā rēķina, rādot priekšzīmi sekotājiem. Kurš gan cits, dzīdamies pēc personiskā labuma, aktīvi iesaistījās valsts izpārdošanas un liberālisma ieviešanas spēlē, un kurš gan cits tagad, pirmsvēlēšanu laikā, liekulīgi „cīnās” pret vienu no jaunās pasaules kārtības izpausmēm – homoseksuālisma normalizācijas propagandu. Dieva vārda nelietīga valkāšana un nekas vairāk, žēl par baznīcu, protams, bet vai tad tā kādreiz ir bijusi savādāka.

Tāpat uzticību nevieš jaunuļi, kuru vadonis mierīgu sirdi i padzenā bumbu, i jautri patērzē ar bēdīgi slavenu žīdu izcelsmes nacistu. Apšaubu arī viņu veiktspēju – skaļas akcijas rīkot ne slikti padodas, bet nedomāju, ka ar to ir gana, tad jau labāka izvēle šķiet Baķka & Co ar savu programmu (idejiski) vai zaļie zemnieki (pēc saimnieka).

Visbeidzot, nebalsošu ne par sociāldemokrātiem (neiespaido to darbi Rīgas domē), ne par jauniem demokrātiem (tas barvedis viņiem tāds dīvains), ne dzimteni, ne tādiem nenopietniem sarakstiem kā Māras zemi un latviešu Latviju.

Paliek tas, kas paliek. Izdomāšanai laika gana, bet, ja nesanāks izšķirties, arī nekas – vilkšu lozi vai metīšu kauliņus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi