Mūsu domas esam izteikuši vēstulē, kas tika nosūtīta Saeimai, satiksmes ministram, ministru prezidentam, prezidentei V. Vīķei – Freibergai, partiju frakcijām. Esam saņēmuši atbildi no satiksmes ministrijas ar atrunām, kuras neko nemaina uz labo pusi. Partiju frakcijas neviena nebija ieinteresēta kāda risinājuma atrašanā, bet vēlēšanas ir ļoti tuvu, un mana ģimene būs grūtas izvēles priekšā.
Visas nebūšanas un nekārtība turpinās. Šeit dzīvoju jau 15 gadus un arī šogad, tāpat kā katru gadu, dega nekoptais dzelzceļa uzbērums, kūla. No tās izdega divu privātīpašnieku mežs. Dega kā šausmu filmās- lielie koki kā lāpas no augšas līdz apakšai. Kas šos zaudējumus segs? Joprojām naktī pamostos no vilcienu dārdoņas. Visu laiku jābūt modrai par maniem mājlopiem un citām dzīvām radībām, tādējādi esmu ierobežota un apgrūtināta savā saimnieciskajā darbībā. Vēl ceru, ka izdegusī mežiņa mala nenokaltīs pavisam, jo tad smakas no cisternām tomēr ir mazākas.
VAS “Latvijas dzelzceļš” rīkojas kā pats vēlas, neievērojot apkārtējo ekonomisko vienību intereses. Mūsdienās nudien nevar attaisnoties ar zāles nepļaušanu, ja ir tāda darba rīku izvēle, daudz bezdarbnieku un dažādu projektu pārpilnība. Tā ir vara, kurai ir vienalga, kas notiek apkārtējā pasaulē. Tās ir manas pārdomas par VAS “Latvijas dzelzceļš” (valsts Latvijas valstī) tēmu.
Komentāri