Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

Sallija Benfelde
06:06
08.07.2024
132
Sallija Benfelde

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem.

Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” – Vilis Krištopans. Bijušais sportists, uzņēmējs, pēc tam politiķis, kurš pat divas reizes paziņojis, ka aiziet no politikas, bet atkal atgriezies, viņš zināms kā kvēls golfa cienītājs un spēlētājs.

Pēc deputāta domām, golfs ir kā mēraukla tam, cik cilvēks ir mūsdienīgs, gudrs un spējīgs. Drīz pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” Krištopans sacīja: “Kamēr zviedriem ir 500 golfa laukumu, somiem un dāņiem – pa 200, Latvijā tie ir tikai divi, lai gan vajadzētu būt vismaz simts. Tik atpalikuši mēs esam. Zviedrijā golfu spēlē pusmiljons cilvēku, Latvijā – pāris tūkstoši. Mēs esam nabagi un duraki (durak – krievu val.muļķis – aut.) Es esmu izņēmums.”

Tajā pašā intervijā Vilis Krištopans stāsta par saviem bērniem, ar kuriem lepojas – dēliem Kristapu un Kasparu, meitu Nikolu: “Es viņiem atvēru durvis uz pasauli. Ja dzīvo tikai Latvijā, tu paliec par ārprātīgu sūnu ciema provinciāli. Neglābjami. Šī vide velk uz leju un vienkārši neļauj atplest spārnus, tādēļ priecājos, ka visi bērni ir mācījušies labās skolās.”

Kā zināms, Saeimā ievēlēja arī Krištopana dēlu Kristapu, un intervijā politiķis saka īsi un kodolīgi: “Mūsu ģimenei pieder divi procenti no Saeimas. Es un Kristaps – mēs esam deputāti,” un papildināja: “Es drīzāk nesaprotu, kā var cilvēku neievēlēt, kā var zaudēt vēlēšanās. Tā man nekad nav bijis. Esmu startējis piecās Saeimas vēlēšanās un piecreiz arī ievēlēts. Tagad startēju Eiroparlamentā, un te tas pats. Tas notiek kaut kā pats no sevis. Es nepārcenšos.” Vēl var piebilst, ka aģentūrai LETA pēc ievēlēšanas Krištopans sacīja, ka pret viņa pārstāvēto partiju “karoja visi” un ka partija turpināšot “glābt Latviju” no pēdējās vietas Eiropas Savienībā.

Vai tiešām Vilis Krištopans ir par sevi pārliecināts, nu jau pensijā esošs uzņēmējs un atkal aktīvs politiķis, kura karjera ir pierādījums viņa sacītajam? Un, ja jau Latvija ir “muļķu zeme”, kurā nav vērts dzīvot, tad kādēļ to glābt?

Savulaik, pirms gadiem divdesmit četriem, aizbraucot dzīvot uz ASV, Floridu, lai dzīvotu un spēlētu golfu, Krištopans sacīja, ka negrib Latvijā dzīvot, nav vērts un vismaz ziemās dzīvos Floridā. Savas domas viņš nebija mainījis arī pēc vienpadsmit gadiem: “Tagad man reizēm ir sajūta, ka ar šo teicienu esmu šai zemei kaut kādu lāstu uzlicis. Dažkārt domāju, kas man būtu jāsaka, lai šo lāstu noņemtu un valsts uzplauktu? Jau vienpa­dsmit gadu dzīvoju ārzemēs un katru gadu arvien vairāk un vairāk redzu, ka tā drausmīgā plaisa starp Latviju un pārējo pasauli nevis samazinās, bet palielinās.” Kāpēc Vilis Krištopans izlēma pārdot savu elitāro īpašumu, kas atradās slēgtā teritorijā Floridā? Nu, jaatceras, ka vēl 2018. gadā publiski viņa intervijā izskanēja, ka kopā ar Donaldu Trampu plāno Latvijā uzbūvēt golfa laukumu.

Tagad pārdošanā jau vairākus gadus ir izlikts Krištopanu ģimenes īpašums Berģos. Kā zināms, sākumā par 4,9 miljoniem eiro, tagad cena samazināta. Izrādās, jau vairākus gadus Krištopaniem neveicas ar nekustamā īpašuma biznesu, lai gan savulaik Vilis Krištopans apgalvoja, ka būtu ne tikai miljonārs, bet miljardieris, ja būtu varējis aizbraukt no Latvijas jau divdesmit piecu gadu vecumā.

2021.pavasarī tiesu izpil­dītāji iz­solīja eks­prem­je­ra dēlam Kas­param piederošos ekskluzīvos dzīvokļus, kas atrodas Rīgā, Ausekļa ielā. Savulaik šajā īpašumā tika uzsākts projekts ar ļoti ekskluzīvu dzīvokļu veidošanu, mērķis bija tos tirgot uzturēšanās atļaujas nopirkušajiem ārvalstu pilsoņiem. 2021. gada rudenī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņēma bijušā premjera Viļa Krištopana dēla Kristapa Krištopana maksātnespējas pieteikumu. Tiesa atzina arī tagadējā 14. Saeimas deputāta Kristapa Krištopana maksātnespēju jeb bankrotu.

Jā, savulaik Vilis Krištopans visai veiksmīgi darbojās banku biznesā, tad nodarbojās ar politiku, no tās aizgāja 2000. gadā, tad nekustamo īpašumu bizness, un 2008. gadā Krištopans tika iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā. Toreiz viņš pamācīja, ka ziemā pareizi ir dzīvot vietā, kur nav vajadzīgs mētelis, un nekautrējās no sava teiciena, kurā Latviju nodēvē par “muļķu zemi”. Fakti un Krištopana paša sacītais laika gaitā liek domāt, ka atgriešanās “muļķu zemē” un skaļi paustā vēlme to glābt ir saistīta ar ģimenes ļoti grūto finanšu situāciju.

Atliek piebilst, ka Krištopans un Šlesers neslēpj, Eiroparlamenta vēlēšanas viņiem bija vajadzīgas, lai celtu partijas popularitāti un nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanās “iekarotu” Rīgu. Kāpēc? Vai tiešām lai atkal būvētu “savu biznesu”?

Tautas sakāmvārdi ir senāki un laika gaitā, nereti pat vairākos gadsimtos, daudz vairāk pārbaudīti nekā politiķu dažkārt sacītie izteicieni ar negatīvu pieskaņu. Viens no tautas sakāmvārdiem vēsta: “Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer.”

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Tas vēl nav noskaidrots

    19:59
    04.12.2025
    13

    Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

    Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

    19:58
    03.12.2025
    19

    Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

    Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

    09:50
    02.12.2025
    30

    “Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

    Nerimstošais Kijiv-gurums

    09:50
    01.12.2025
    22

    Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

    Ieraudzīt un novērst vardarbību

    09:48
    01.12.2025
    20

    Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

    Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

    10:22
    26.11.2025
    36
    1

    Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    28
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi