Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Nemierīgā pārmaiņu gaidīšana

Druva
23:00
07.05.2007
11

Nedēļa Latvijā

Referendums būs vasarā. Tautas nobalsošanā par referenduma sarīkošanu saistībā ar grozījumiem drošības likumdošanā savākti 212 188 paraksti. Tāpēc šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija izziņos datumu, kurā referendums notiks.

Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo vēlētāju, kas piedalījās pagājušajās Saeimas vēlēšanās, tas nozīmē – 453 730 cilvēkiem. Referenduma rīkošana varētu izmaksāt divus līdz divarpus miljonus latu.

Parakstu vākšana notika no 3. aprīļa līdz 2. maijam, un tā sākās pēc tam, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja Saeimas pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Reaģējot uz ziņām, ka savākts gana liels parakstu skaits, V.Vīķe-Freiberga izplatītajā paziņojumā pateicās tiem, kas parakstījās par referenduma ierosināšanu, „tādējādi izrādot atbalstu Valsts prezidentes iepriekš paustajām bažām”. Tāpat Valsts prezidente izteica cerību, ka pilsoņu nostāja, kas pausta parakstu vākšanas laikā, Ministru kabinetam un Saeimai ļaus izdarīt secinājumus par Satversmē paredzēto varu līdzsvara nodrošināšanu arī jautājumos, kas saistīti ar valsts drošību.

Premjers Aigars Kalvītis, komentējot parakstu vākšanu, norādījis, ka iedzīvotāju aktivitāte apliecina sabiedrības vēlmi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā. Valdošā koalīcija bija aicinājusi pilsoņus parakstīties neiet, uzsverot, ka referendums būtībā ir bezjēdzīgs: pēc parakstu vākšanas ierosināšanas grozījumi tika „atgrozīti” atpakaļ.

A.Kalvītis atzīst, ka tautas aktivitāti parakstu vākšanā var skaidrot ar dažādiem motīviem, tāpēc nav pamata domāt, ka šādi ir nepārprotami izteikta neuzticība valdībai. Vairāku masu saziņas līdzekļu intervēto cilvēku paustā motivācija gan par to nerāda. Arī „Druva” rakstīja, ka biežākās atbildes par iemesliem, kāpēc cilvēks nācis parakstīties – atbalsts prezidentei, cerība uz pārmaiņām, negatīva attieksme pret valdību un Saeimu.

Tomēr, tā kā tautai būs jāatbild uz jautājumu par drošības likumdošanas grozījumiem, nevis par attieksmi pret valdību vai Saeimu, referenduma rezultātiem, domājams, lielas ietekmes uz valdības stabilitāti nebūs. Arī koalīcijas partijas noliedz, ka referenduma iznākums varētu ko liecināt par tautas attieksmi pret valdību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Tautas partijas pārstāvis Aigars Štokenbergs ir bijis vienīgais, kas publiski atzīst, ka valdība ir pieļāvusi kļūdas.

Svītrots Satversmes 81. pants. Saeima no Satversmes svītrojusi 81. pantu, kas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikos pieņemt likumus (tieši šādā veidā tika pieņemti arī grozījumi drošības iestāžu likumos). Turpmāk bez Saeimas balsojuma likumus nevarēs pieņemt nekādos apstākļos.

Parlamenta debatēs gan pavīdēja doma, ka pavisam no šī panta atteikties nevajag, tāpēc ir jānosaka gadījumi, kuros valdība tomēr var pieņemt lēmumus ar likuma spēku, ziņo LETA. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis bija iesniedzis priekšlikumu, ka tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku Ministru kabinetam būtu tad, „ja Saeimai nav iespējams sanākt kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas dēļ”. Tomēr opozīcijas partijas šādus izņēmumus neatbalstīja.

Diskusijas par Satversmes 81. panta vajadzīgumu sākās pēc tam, kad V.Vīķe-Freiberga bloķēja šī panta kārtībā valdības pieņemtos un Saeimas vēlāk apstiprinātos grozījumus drošības iestāžu likumos. Nedēļa pasaulē

Francijai jauns prezidents. Pagājušajā svētdienā notikušo Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par jauno Francijas prezidentu kļuvis labēji noskaņotais Nikolā Sarkozī.

Vēlēšanu kampaņa noslēdzās pagājušajā piektdienā. Tad sociālistu pārstāve Segolēna Rojāla brīdināja, ka viņas konkurenta N.Sarkozī ievēlēšana izraisītu vardarbības vilni valstī. Viņa mudināja atminēties 2005. gada nogali, kad nabadzīgajās Parīzes priekšpilsētās izcēlās nekārtības, ko raisīja imigrantu neapmierinātība ar sociālajiem apstākļiem. Tolaik N.Sarkozī bija iekšlietu ministrs, un viņš nemierus apspieda ar varu. N.Sarkozī tika kritizēts pa to, ka pret imigrantiem izturas nicīgi, nevis meklē risinājumus situācijas uzlabošanai.

„Nikolā Sarkozī būtu bīstama izvēle,” pagājušajā nedēļā intervijā radio stacijai „RTL” brīdināja S. Rojāla. „Mana atbildība ir brīdināt tautu, ka atbalsts viņa kandidatūrai var atraisīt vardarbību un brutalitāti valstī.” Pēc rezultātu paziņošanas bija dažas maznozīmīgas neapmierināto sadursmes, taču nākamajā rītā pēc ievēlēšanas N.Sarkozī solīja, ka būs prezidents visiem francūžiem un aicināja uz vienotību. Svētdienas balsojumā par viņu balsis atdeva 53 procenti vēlētāju, turklāt vēlēšanās piedalījās 85 procenti vēlētāju, vēsta „BBC”.

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa bija viena no saspringtākajām pēdējā laikā. Prezidenta amata kandidātiem bija jāpiedāvā savs redzējums par ekonomiskajā depresijā slīgstošo valsti, kurā 17 līdz 22 procenti jauniešu ir bez darba, kā arī pastāv sabiedrības integrācijas problēmas – nabadzīgajās priekšpilsētās bezdarba līmenis sasniedz 40 procentus.

Situācijas uzlabošanai S.Rojāla aicināja valstī palielināt minimālo algu un pensijas, celt sociālās mājas, kā arī radīt pusmiljonu subsidētu darbavietu. N.Sarkozī piedāvāja dažādus labumus darba devējiem un darbiniekiem, kas vēlas strādāt vairāk, kā arī darba tirgus liberalizāciju. Tiesa, žurnāls „Newsweek”, komentējot N.Sarkozī izredzes, norādīja, ka N.Sarkozī ir labākais plāns, kura efektivitāte ir pārbaudīta daudzās citās valstīs, taču nav skaidrs, vai franču vēlētāji šo plānu grib.

Galu galā, pēdējos 12 gadus Francijas valdības ir mēģinājušas veikt pasākumus ekonomikas liberalizēšanai, taču publika protestos un ielu demonstrācijās sacījusi skaļu: „Nē”. Iemesls ir skaidrs. Piedāvātās reformas ir sāpīgas, tāpēc var gadīties, ka jaunais prezidents nonāk pretrunīgā situācijā: viņš ir ievēlēts, taču ne pieņemts.

Iepriekšējais prezidents Žaks Širaks pie varas bija pēdējos 12 gadus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi