Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+7° C, vējš 4.67 m/s, R-ZR vēja virziens

Nemainīgie priekšstati

Sallija Benfelde
09:58
25.06.2024
62
Sallija Benfelde

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties.

Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka ir visdrosmīgākie, vistalantīgākie utt. jebkurā jautājumā un tieši tādēļ gandrīz visa pasaule dzīvo, lai Krievijai nodarītu kaut ko sliktu. Daļa iedzīvotāju tā noteikti arī domā, bet daļa tā apmāna paši sevi, jo citādi dzīve kļūtu nepanesama. Par šiem priekšstatiem un pašapmānu liecina arī pirms dažām dienām publicētie Levadas centra aptauju rezultāti.

Viena no aptaujām bija par to, vai Krievijas iedzīvotājus uztrauc Rietumu sankcijas pret Krieviju un vai tās ietekmē viņu dzīvi. Aptaujas rezultāti liecina, ka bažas par Rietumu sankcijām pakāpeniski samazinās. Sarūk arī to skaits, kuri uzskata, ka Rietumu sankcijas kaut kā ietekmē lielāko sabiedrības daļu, viņus un viņu ģimenes. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto atzīst, ka sankcijas tikai padara Krieviju stiprāku, ir stimuls tās attīstībai. Lielākā daļa domā, ka Krievijai ir jāturpina tāda politika, kādu tā izvēlējusies, nerēķinoties ar sankcijām. Vis­vairāk par sankcijām bažījas gados vecākie iedzīvotāji – tie, kuriem ir 55 gadi un vairāk (25 procenti), tie, kuriem tik tikko pietiek līdzekļu pārtikai (34 procenti), arī tie, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza (46 procenti). Starp tiem, kuri neatbalsta Putinu kā valsts prezidentu, 56% bažījas par sankcijām un vērtē, ka tās valsti ļoti ietekmē. Vismazāk par Rietumu sankcijām uztraucas iedzīvotāji 25 – 39 gadu vecumā (tikai 23 procenti), tie, kuri var atļauties iegādāties preces ar ilgāku lietošanas termiņu (27 procenti), tie, kuri uzskata, ka valstī viss notiek pareizi (26 procenti), un par sankcijām maz uztraucas arī tie, kuri atbalsta Putinu valsts prezidenta amatā – arī 26 procenti.

Mazliet vairāk uztrauc Krie­vijas zelta un valūtas kontu daļēja blokāde ārzemēs: tas ļoti uztrauc 30 procentus, bet diezgan daudz 24 procentus aptaujāto. Par to nemaz neuztraucas 31 procents aptaujāto Krievijas iedzīvotāju. Vēl mazāk uztrauc dažādu ar Krieviju saistītu kultūras pasākumu atcelšana un Krievijas aktieru atlaišana ārvalstu teātros – par to nopietni uztraucas tikai 11 procenti iedzīvotāju. Arī tas, ka no Krievijas aiziet daudzas ārvalstu kompānijas, tiek ierobežota ienākošo preču plūsma, nopietni uztrauc vien deviņus procentus. Tieši tikpat, deviņi procenti, uztraucas, ka atcelti avioreisi uz ārvalstīm. Par to, ka no Krievijas Federācijas ir aizgājušas kompānijas “Visa” un “Mastercard”, nav iespējams iepirkties ārzemju internetveikalos un ar kartēm nevar norēķināties ārzemēs, uztraucas 10 procenti aptaujāto.

Protams, par to var brīnīties, bet tas nozīmē arī to, ka Putina sacītajam ļoti daudzi iedzīvotāji tic pilnībā (vai grib ticēt). Pie­mēram, 7. jūnijā Pēterburgas Starp­tautiskā ekonomiskā foruma plenārsesijā Putins pauda, ka Krievijas ekonomikas attīstība apsteidz vidējo pasaules ekonomikas attīstības līmeni un pēc IKP jeb kopprodukta pieauguma Krievija ir ceturtajā vietā pasaulē. Patiesībā aprēķini liecina, ka Krievija ir 60. vietā pasaulē pēc IKP. Tie nav vienīgie izdomājumi, ko Putins ik pa laikam piedāvā iedzīvotājiem.

Protams, jau ilgus gadus nemainās arī Krievijas pavalstnieku uzskati par to, kura valsts ir tās galvenais ienaidnieks. Šogad 23. un 29. maijā veiktās aptaujas liecina, ka 76 procenti iedzīvotāju par nedraudzīgāko valsti un lielāko ienaidnieku uzskata ASV. Seko Lielbritānija (51 procents), Vā­cija (49 procenti), Ukraina (38 procenti), Polija (37 procenti) un Latvija (27 procenti), Francija (26 procenti), Lietuva (26 procenti) un Kanāda, kuru par nedraudzīgu ienaidnieku uzskata 13 procenti iedzīvotāju, un Igaunija, par kuru tā domā 10 procenti. Protams, minēju tikai pirmās desmit valstis šajā sarakstā, kurā vēl ir 15 valstis. Interesanti, ka uz jautājumu, vai pēc aptaujāto domām Krievijai vajag sakārtot savas attiecības ar Rietumvalstīm, ar noteiktu “jā” atbildēja 17 procenti un ar “visdrīzāk jā” – 36 procenti aptaujāto. “Drīzāk nē” domā 24, bet “noteikti nē” – 16 procenti aptaujāto. Vīrieši jautājumā par to, vai attiecības vajag sakārtot, ir mazliet miermīlīgāki, bet sievietes – noskaņotas kareivīgāk. Tāpat ļoti neatšķiras noskaņojums vecuma grupās. Jaunākajā no tām kopā pavisam 58 procenti uzskata, ka attiecības vajag gan sakārtot, bet vecākajā aptaujāto grupā kopā pavisam tā uzskata 57 procenti iedzīvotāju. Lūk, tā domā mūsu kaimiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi