25.aprīlī publicētais Levadas Centra aptaujas pārskats liecina, ka Krievijas iedzīvotāju noskaņojums aizvien uzlabojas. Aptauja veikta no 17. līdz 23. aprīlim, kopumā 82 procenti aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir brīnišķīgs vai arī mierīgs un līdzsvarots noskaņojums. Visvairāk pozitīvu atbilžu ir gados jaunākajiem – tā domā 90 procenti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Vismazāk optimistu, kuriem ir labs vai brīnišķīgs noskaņojums, ir to iedzīvotāju vidū, kuriem ir 55 gadi un vairāk. To daudzums, kuri izjūt stresu, dusmas, bailes un skumjas, ir samazinājies – tā jūtoties tikai 16 procenti iedzīvotāju.
Ja skatās pēc ienākumiem, tad, protams, visvairāk apmierināto ir to vidū, kuriem ir labi ienākumi un kuri var atļauties iegādāties ne tikai pirmās nepieciešamības preces, kā arī tie, kuri uzskata, ka valstī viss notiek pareizā virzienā gan ekonomikas, gan politikas jautājumos (23 procenti), tie, kuri atbalsta Putinu kā valsts prezidentu (22 procenti), un tie, kuri uzskata, ka specoperācija Ukrainā valstij ir devusi labumu (25 procenti).
Protams, starp tie, kuriem naudas tik tikko pietiek pārtikai, ir visvairāk to, kuri nejūtas brīnišķīgi un labi (34 procenti). Tā nejūtas arī tie, kuri uzskata, ka valstī viss notiek nepareizi (35 procenti) vai kuri neatbalsta Putinu kā prezidentu (34 procenti) un pēc kuru domām specoperācija valstij ir nesusi zaudējumus (23 procenti). Savā ziņā var teikt, ka biezāka maizes un desas šķēle aizsedz skatu uz notiekošo un viss izskatās jauki.
Ja atsevišķi paraugās uz atbildēm jautājumam, vai valstī viss notiek labi un pareizi, tad kopumā tomēr valsts politiku par labu atzīst 68 procenti iedzīvotāju, vīrieši vairāk (72 procenti no aptaujātajiem). Visvairāk to, pēc kuru domām politika ir pareiza, ir gados vecāko iedzīvotāju vidū – 75 procenti. Savukārt visvairāk to, kuri atbild, ka politika un tās virziens ir nepareizs, ir gados jaunāko iedzīvotāju vidū no 18 līdz 24 gadiem (60 procenti). Protams, šādas atbildes ir dīvainas, jo, izrādās, vissliktāk jūtas tie, kuri visvairāk atzīst valsts politiku, bet tie, kuri jūtas vislabāk, Krievijas politiku neatzīst. Šādas atbildes kārtējo reizi liek domāt, ka daudzi dzīvo pašapmānā vai vienkārši baidās teikt to, ko domā un jūt.
Uz jautājumu, vai aptaujātie atbalsta Putinu valsts prezidenta amatā, kopumā apstiprinoši ir atbildējuši 86 procenti, tikai 11 procenti Putinu neatbalsta, bet daži procenti aptaujāto sacījuši, ka nezina atbildi. Protams, atbalstītāju vidū visvairāk ir to, kuriem naudas pietiek ne tikai pārtikai. To vidū, kas var atļauties arī apģērbu, Putinu atbalsta 85 procenti aptaujāto, bet starp tiem, kuriem naudas ir gana arī citām vajadzībām, atbalstītāju jau ir 90 procenti. Turklāt kopumā 96 procenti iedzīvotāju kā informācijas avotam visvairāk uzticoties televīzijai, kura, kā zināms, Krievijā ir Kremļa kontrolē. Gandrīz vai lieki piebilst, ka visvairāk Putina atbalstītāju (92 procenti) ir to vidū, kuri atbalsta vai drīzāk atbalsta arī Krievijas armijas rīcību Ukrainā. Ar vārdu sakot, gaidīt masu protestus pret notiekošo valstī un Putina režīma politiku joprojām ir veltīgi, pat ja daļa aptaujāto nesaka to, ko domā un jūt.
