Mēdz teikt, ka nelaime nenāk brēkdama. Visi ceram, ka nelaimes ar mums negadīsies, tomēr tās pārsteidz visnepiemērotākajos un mazāk gaidītajos brīžos. Bet arī šiem brīžiem ir svarīgi sagatavoties, piemēram, pārliecinoties, ka mūsu tuvinieki par mums nelaimes gadījumā var uzzināt laikus.
Iedzīvotājiem cītīgi tiek atgādināts, ka E-veselībā ir jānorāda kontaktpersonas, ar kuru mediķi var sazināties gadījumos, kad cilvēks kritiskā stāvoklī nonācis slimnīcā. Agrāk viss bija vienkāršāk – ja kaut kas bija noticis, cilvēks sazvanīja slimnīcu, apjautājās, vai tuvinieks tur ārstējas un kāds ir viņa veselības stāvoklis. Tagad tas vairs nav iespējams – datu aizsardzība liedz personālam izpaust informāciju cilvēkam, kura identitāti nevar pārbaudīt. Šķietami lieki, tomēr tādējādi informāciju nevar saņemt arī tie, kuri to gribētu izmantot ļaunprātīgi.
To pašu informāciju izmanto arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) – un arī viņi drīkst sniegt ziņas tikai tām kontaktpersonām, kas ierakstītas cietušā E-veselības profilā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja esi tuvākais radinieks un zvani uz dienesta informatīvo tālruni, bet tuvinieku profilā neesi norādījts, vari palikt neziņā, uz kuru slimnīcu cietušais ir nogādāts, nemaz nerunājot par iespēju uzzināt, kādā stāvoklī tuvinieks atrodas.
Par kontaktpersonu var norādīt ne tikai radinieku, bet jebkuru sev uzticamu cilvēku – draugu, kolēģi, kaimiņu, sociālo darbinieku. Galvenais, lai šis cilvēks būtu pieejams un varētu reaģēt, ja notiek kas negaidīts.
Tā kā es pati cenšos sakārtot dažādas formalitātes, lai neparedzētās situācijās nebūtu lieku sarežģījumu, biju pārliecināta, ka arī šo soli esmu veikusi. Tomēr, ieejot savā E-veselības profilā (tas gan izdevās ar otro reizi, jo pirmajā reizē izlēca paziņojums, ka ir sistēmas traucējumi), atklāju, ka nevienu kontaktpersonu neesmu norādījusi, un sapratu, ka situācijā, ja ar mani notiktu kāds negadījums, tuvinieki nonāktu neapskaužamā situācijā, jo viņiem būtu grūti uzzināt, kur mani meklēt. Ar steigu šo situāciju laboju.
Man tas prasīja salīdzinoši neilgu brīdi, tomēr arvien ir daudz cilvēku, kuri internetu neizmanto vai tajā labi neorientējas, vēl jo vairāk, ja ir nepieciešams ievadīt kādu personīgu informāciju. Tāpēc atzinīgi novērtēju arī citu risinājuma iespēju. Informāciju par kontaktpersonu var lūgt ievadīt ģimenes ārstam vai viņa praksē strādājošam darbiniekiem, kuram ir pieeja E-veselības sistēmai.
E-veselībā ir arī cita būtiska sadaļa – deleģētās personas. Tas ir vēl viens solis, kas var ievērojami atvieglot ikdienu. Deleģētā persona iedzīvotāja vietā var iegādāties zāles pēc e-receptes, pat nezinot receptes ID numuru, kā arī piekļūt medicīnas datiem. Tiem, kuri paši nevar viegli nokļūt līdz aptiekai vai slimnīcai, tas var būt ļoti būtiski. Tikai atšķirībā no kontaktpersonas, deleģētās personas norādīšanai, ja nav pieeja internetam, gan rakstiski jāiesniedz iesniegums kādā no Nacionālā veselības dienesta klientu centriem – mums tuvākais ir Smiltenē vai Rīgā. Var arī nosūtīt pa pastu kopā ar notariāli apstiprinātu pilnvaru.
Kādam šīs formalitātes aizpildīšana ir vienkārša, bet citam- grūta. Tomēr tā ir ļoti svarīga. Tā var šķist lieka tikai līdz brīdim, kad neziņa par tuvinieka stāvokli un bezspēcība noskaidrot informāciju pārvēršas par mokošu gaidīšanu. Labāk izdarīt šodien, lai ir mierīgāk rītdien.
Komentāri