“Druvas” izsludinātā tautas balss uzklausīšana par Nacionālās bibliotēkas celtniecību Rīgā izraisīja lielu mūsu lasītāju interesei. Uz redakciju zvanīja daudzi no Cēsīm un pagastiem, lai paustu savu attieksmi. Gandrīz visi iebilda pret tik lielas summas tērēšanu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, tas atgādinot dzīres mēra laikā. Šāda rīcība vislabāk apliecinot to, ka valstsvīriem absolūti neinteresējot, kā dzīvo un ko domā tauta, viņi gatavi uz visu, lai tikai apmierinātu savas ambīcijas un piepildītu savus naudas makus. Vairāki zvanītāji gan izteica šaubas, vai tautas viedokli ņems vērā. “Ja vīri tur augšā nolems, ka viņiem tas ir izdevīgi, visa tauta varēs teikt – nē, – tas vienalga netiks ņemts vērā,” teica Ainis Ozoliņš.
Paldies visiem zvanītājiem, un, kā solīts, publicējam lasītāju teikto.
Laima Rakvele: – Mūsu valsts pašlaik nevar atļauties tērēt tik milzīgu naudu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, jo daudzi tūkstoši cilvēku dzīvo nabadzībā. Es apsekoju vecļaudis, mēs pārrunājam aktualitātes, un lielākā daļa no viņiem pauž šādu viedokli. Vispirms jānostiprina valsts ekonomika, jāpaaugstina pensijas, jo daudzi saņem tikai 80 latus mēnesī. Tas taču ir krietni zem iztikas minimuma, īpaši šajā laikā, kad cenas kāpj nepārtraukti, tas ir ļoti maz.
Aleksandrs: – Neesmu pret bibliotēku, bet šobrīd tādu daudzmiljonu projektu mums nevajag. Manuprāt, tur dominē dažu ekonomisko grupu lobijs, lai varētu nopelnīt iespējami lielāku summu. Kamēr nav pārliecības, ka viss būs godīgi un maksimāli caurspīdīgi, to nevaram atļauties.
Ojārs Leimanis: – Kamēr Latvijā nav normālu ceļu, kamēr tauta dzīvo trūkumā, mēs nevaram atļauties tik dārgas būves. Jātiek uz strīpas, un tad varēsimdomāt.
Milija Hartmane: – Esam šo jautājumu pārrunājuši savā starpā, un varu paust daudzu pensionāru viedokli. Kategoriski iebilstam pret tik lielas naudas tērēšanu vienai būvei, ja tauta dzīvo nabadzībā. Pensionāri nevar nopirkt zāles, nevar izmantot procedūras veselības uzlabošanai, liela daļa dzīvo zem iztikas minimuma. Nenoliedzam, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet pagaidām neesam tam nobrieduši.
Voldemārs no Vaives: – Par kādu bibliotēku te runājam, ja valsts novesta tādā situācijā! Ja 15 gadu laikā nevar panākt normālu dzīves līmeni, kaut kas nav kārtībā. Varas vīri kļūst arvien bagātāki, pērk nekustamos īpašumus, brauc atpūsties uz ārzemēm, bet tauta laukos kļūst arvien nabagāka. Īpaši grūti klājas pensionāriem, kuriem jādzīvo pusbadā, kamēr ministri un deputāti saņem arvien vairāk. Manuprāt, valstī visvairāk vajadzētu pelnīt skolotājiem, tad sekotu mediķi un tikai tad – ministri. Pašreizējā situācijā tērēt tik lielu naudu vienai būvei – tā ir bezkaunība!
Aivars Baiža: – Esmu pret celtniecību, jo ekonomiskā situācija to neļauj. Vienīgais, ko šobrīd vajadzētu turpināt būvēt, ir ceļi, it īpaši uz reģioniem, lai sekmētu to attīstību.
Inkule: – Nacionālā bibliotēka Rīgā ir vajadzīga, un jo ātrāk, jo labāk. Tikai viens bet – ne tāda pils, kā to iecerējis arhitekts Birkerts. Saprotu, ka viņš gribēja labu un, izstrādājot projektu, nevarēja paredzēt, ka Latvijā tauta grims arvien lielākā nabadzībā. Manuprāt, modernu bibliotēku var uzbūvēt par krietni mazākiem līdzekļiem.
Lūcija Bībere: – Esmu pret bibliotēkas celtniecību, jo tik mazā valstī nav nepieciešama tik liela celtne. It īpaši, ja nav īsti zināms, kas to izmantos, jo liela daļa tautas aizbraukusi uz Īriju. Turklāt, kāpēc iet uz bibliotēku, ja viss atrodams internetā, un arvien vairāk cilvēku to izmanto.
Arnolds: – Iedomājos, kas notiks, ja bibliotēku uzbūvēs. Redzu divus variantus. Pirmais, viss ir kārtībā, bibliotēka ir ļaužu pilna un godam pilda savas funkcijas. Tomēr man reālāks liekas otrs variants, ka tā māja pārsvarā būs tukša. Un kurš tad atbildēs? Vai Demakovas kundze uzņemsies atbildību? Visticamāk, ka ne, jo pie mums ministri nekad neuzņemas atbildību par darbiem, kas nav izdevušies.
Velta Pētersone: – Bibliotēka tomēr jāceļ, jo tur strādājošo darba apstākļi pašlaik ir zem jebkādas kritikas. Viņi ir pelnījuši normālus apstākļus. Saprotu, ka projekts ir dārgs, varbūt varētu meklēt iespēju naudu piesaistīt kaut kā citādāk. Zināma summa taču tur jau iztērēta, neturpinot projektu, tā būs nomesta zemē.
Jautrīte: – Esmu pārliecināta, ka lielākai tautas daļai to bibliotēku nevajadzēs, tāpēc tik milzīga ēka par tik lielu naudu nav vajadzīga. It īpaši situācijā, ja liela daļa tautas dzīvo zem iztikas minimuma, ja laukos valda nabadzība un bezdarbs.
Ainis Ozoliņš: – Pašreizējo situāciju ap Nacionālās bibliotēkas celtniecību var salīdzināt ar to, ka sieviete nopērk ļoti dārgu kleitu un mājā uzkar uz nagliņas, jo nav pat skapja. Mums taču ir tik daudz jomu, kurās nauda vajadzīga krietni vairāk nekā bibliotēkā. Sociālā joma, izglītība, medicīna. Tā ir izteikta valsts bezatbildība – tādu naudu uzgrūst uz nodokļu maksātāju pleciem. Nenoliedzu, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet šis nav īstais brīdis. Saprotu, ka vīriem un sievām Rīgā gribas ar to paspīdēt, bet ja nevar atļauties… Man arī gribas braukt ar S klases mersedesu, bet, ja apzinos, ka to nevar, tad nevar.
Genovefa: – Bibliotēka ir vajadzīga, jo cik tad ilgi var vilkt garumā. Latvijas nākotnei tā ir nepieciešama. Nogaidot jau izmaksas nesamazināsies, bet kļūs arvien lielākas.
Voldemārs Lazdenieks: – Esmu pret celtniecību, jo tā būtu naudas iegāšana jūrā. Man ir jau 80 gadu, skatoties uz notiekošo valstī, gribu teikt, ka tāds bardaks kā tagad Latvijā līdz šim nav bijis.
Īrisa: – Manuprāt, šobrīd Gaismas pils celtniecībai nav īstais laiks, jo mūsu valsts nav tik bagāta.
Pēteris Buhrots: – Tauta dzīvo nabadzībā, un ministri mums sola, ka vēl gadi 20 – 25 jāgaida līdz Eiropas labklājības līmenim. Arī tā bibliotēka var šos gadus pagaidīt, dodot priekšroku cilvēkiem.
Komentāri