a/s Latvijas Pasts Cēsu reģionālās nodaļas pārvaldnieks
Latvijas Pasta klientu sūdzībās, ka laikus netiek saņemti laikraksti un vēstules, ne vienmēr vainojams tikai pastnieks. Bieži vien problēmas rodas, ja klienti nav sakārtojuši pasta piegādes vietas – uzskatāmi novietojuši pastkastīti, kur avīzes vai vēstules ielikt. Jāteic, ka mūsu rajona klienti, kuri abonē presi, ir domājuši, lai pastkastīte būtu pazīstama. Diemžēl bieži vien to neņem vērā tie, kuriem pienāk tikai vēstules. Liela problēma ir pilsētas centrā, kur uzņēmēji nodibinājuši nelielus ofisus, bet pastkastītes kāpņu telpā ar norādēm nav nolikuši. Tad pastniekam pa kāpnēm jāskraida augšā, lejā un jāmeklē, kur firma atrodas. Nereti pastniekam ir zināma tikai adrese, bet uz ēkas fasādes nav uzraksta, ka tur atrodas sūtījuma saņēmējs. Ja vienā ēkā atrodas vairāki uzņēmumi, uz pasta kastītēm jāuzraksta firmas nosaukums, stāva un telpas numurs.
Daudzstāvu dzīvojamās mājās tas tiek ievērots, bet ir vecākas mājas, kur dzīvo, piemēram, četras ģimenes. Tur, ieejot kāpņu telpā, redzama pasta kastīšu dažādība, bet uz tām dzīvokļa numuru nav. Pastniekam jāzīlē, kura kastīte kuram pieder. Savukārt privātmājās bieži vien ieeja ir no pagalma puses. Ja arī īpašumam apkārt ir žogs, pastkastīte atrodas pie mājas sienas, kaut gan tai vajadzētu būt pie sētas. Iet pagalmā un meklēt kastīti bieži vien ir bailīgi, jo gandrīz katrā privātmājā, īpaši laukos, pretī var izskriet suns.
Atgriežoties pie sarunas par daudzdzīvokļu namiem, ir vēl viena problēma – daudzviet ārdurvis naktīs ir slēgtas, bet no rīta, kad ierodas pastnieks, tās vēl nav vaļā. Domāju, ka mājās, kur naktīs kāpņu telpas slēdz, vajadzētu padomāt par kodu atslēgu. Ja pastniekam līdz ar smago somu vēl jāuzkar kaklā apkalpojamo namu atslēgas, tad tas nav normāli, ja pastnieks saslimis, tad viņa aizvietotājam šo atslēgu nav. Kodu atslēgu iespējas ir tās, ka pastnieks saņem šo informāciju, kas nodota glabāšanā pasta nodaļā.
Darba devēju un ņēmēju attiecībās mūsu valstī ir tāds kā robs. Cilvēki grib saņemt vairāk, bet ar mazāku atdevi. Arī pastnieki bieži mainās, kaut gan viņu atalgojums ir daudz lielāks nekā valsts noteiktais iztikas minimums. Pie tam viņi savā darbā saņem sociālās garantijas – dzīvības apdrošināšanu, veselības polisi. Latvijas Pasts noslēdzis līgumu par pensijas trešo līmeni. Tomēr gados jaunie pastnieki nevar izturēt agro rīta celšanos, vecākās paaudzes darbiniekus apgrūtina karstais laiks vasarās, viņi darbu pamet. Pastniekiem bieži mainoties, arī rodas problēmas, ka klienti nav sakārtojuši pasta piegādes vietas, jo pirmajās darba dienās pastniekiem jānopūlas pamatīgi. Privāto nesakārtoto pasta piegādes vietu dēļ viņi nespēj atrast adresātu un ņem palīgā bezmaz vai zīlēšanu un pēc savas loģikas izdomā, kur sūtījumu likt. Pastnieki, kuri strādā gadiem, jau iegaumējuši, caur kuru vārtu rūmi jāizlien, lai sūtījumu nogādātu, bet jaunajiem tas vēl jāapgūst.
Pastkastītei pie mājas ieejas ir jābūt katram, jo, ja arī neabonējam presi, pienāk vēstules ar paziņojumiem un rēķiniem.
Protams, Latvijas Pastam paredzēti daži pakalpojumu veidi, piemēram, Pastnieks birojā. Ja mūsu darbiniekam jākāpj trešajā stāvā uz ofisu pie sekretāres, tad tas jau skaitās pakalpojums, par ko Latvijas Pasts prasa papildu samaksu, tāpat kā pasts pie durvīm, ja dzīvokļa īpašnieks savu pastkastīti grib turēt nevis kāpņu telpā pie ieejas mājā, bet pie sava dzīvokļa durvīm. Tad jānāk uz pasta nodaļu un par šo pakalpojumu jāslēdz līgums.
Abonentu skaits aug. Pasta piegāde jau notiek motorizēti. Esam sagatavojuši projektu, kas palīdzēs samazināt pastnieku slodzi. Līdz ar to klientu apkalpošanas kvalitāte uzlabosies. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri