Daudzi, kas pēdējos gados neticīgajiem ir mēģinājuši skaidrot, kāpēc Latvijai ir nepieciešama Gaismas pils jeb jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, pagājušajā nedēļā varēja arī samulst. Nu, jā, bibliotēka ir vajadzīga, jā, grāmatas kaut kur ir jātur, jā, patlaban iespieddarbi daudzajās filiālēs netiek glabāti pienācīgos apstākļos un tiem arī trūkst vietas, jā, pašlaik Nacionālās bibliotēkas piedāvājums neatbilst lasītāju pieprasījumam. Jā, bet cik tas viss izmaksās? Nu, tā, ap pusmiljardu latu.
Pamata skaitļi gan izskatās drusku mazāki. Pieteikumā aģentūrai „Jaunie trīs brāļi” nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst a/s „RBS Skals”, SIA „Skonto Būve” un SIA „Re & Re”, piedāvā Gaismas pili uzsliet par 139,5 miljoniem latu, savukārt apvienība, kurā ietilpst celtniecības uzņēmumi „PBLC”, „Moduls Rīga” un „PB Fasādes”, par 189,45 miljoniem latu. Šiem skaitļiem celtnieki vēl pierēķinājuši iespējamo inflācijas efektu un citus sadārdzinājumus (nacionālā būvkompāniju apvienība sadārdzinājumu prognozē vairāk nekā 88 miljonus latu). Budžetam pieskaitīts arī konkursa nolikuma nosacījums par finanšu līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, tas izmaksās vēl 238 miljonus latu.
Tā esam nonākuši pie summas, kas astronomiska nešķiet vien tamdēļ, ka šādām tāmēm mūs daļēji ir pieradinājis „Dienvidu tilts” ar savu 313 miljonu latu budžetu. Konkursa nolikumā bija prasība būvētājiem pareģot iespējamu sadārdzinājumu visā celtniecības laikā, to iekļaujot tāmē. Gadījumā, ja reālais sadārdzinājums būs lielāks nekā celtnieku prognozētais, neviens viņu papildu izdevumus nesegs, tādēļ nav brīnums, ka pašreizējās inflācijas un ekonomikas pārlieku straujās attīstības radītās nestabilitātes apstākļos neviens riskēt nevēlas. Apzinoties to, „Jaunie trīs brāļi” sola mainīt sadārdzinājuma aprēķināšanas kārtību, līgumu noslēdzot par celtniecības bāzes cenu, savukārt sadārdzinājumu aprēķināt katru gadu pēc post factum.
Gaismas pils ir vajadzīga, un argumenti, ka neesam gana bagāti šādu grandiozu projektu realizēšanai, nav nopietni, ja vien runa nav par tāmju uzpūšanu. Tikpat labi tos īpaši labos gadus, kad būs iestājies bibliotēkas celšanai atbilstošs ekonomiskais un sociālais klimats, varētu gaidīt bezgalīgi, jo allažiņ būs jomas, kurās naudas būs par maz.
Muļķīgi pašlaik veikt aprēķinus, ka jaunās bibliotēkas ēka pēc tik un tik gadiem atmaksāsies, jo mūsu jaunie speciālisti šajā smalkajā un dārgajā iestādē būs pavadījuši gana daudz stundu. Un tomēr – Nacionālo bibliotēku, kuras krājumos ir tik daudz vērtīgu grāmatu un citu resursu, nevar aizstāt elektronisks tīkls, kurā visa informācija būtu pieejama no ikviena datora. Cilvēkiem vēl aizvien patīk lasīt grāmatas, un tiem, kam vairs nepatīk, arī der atcerēties, ka bibliotēkas grāmatas nedrīkst skenēt un piedāvāt visiem lasītājiem datortīklā, jo maksa par autortiesībām šādā gadījumā nebūs nekāda mazā.
Nacionālā bibliotēka mums ir vajadzīga, jo kultūras vērtības nedrīkst zaudēt nabadzības dēļ. Taču jautājums nav par atbilstošu valsts turīguma līmeni un pat ne par to, ka nabadzības sistajiem saprotamā kārtā svarīgāks ir jautājums par sevis un ģimenes uzturēšanu, nevis par to, kad savām acīm beidzot varēs redzēt izdaudzināto stikla kalnu. Nacionālā bibliotēka ir projekts, par ko ir vērts cīnīties, taču vispirms pašiem jātiek skaidrībā, kur ir cīņas fronte: namdaru, publikas vai Ministru kabineta virzienā. Citiem vārdiem: vai nu celtniekiem vajadzētu pārskatīt aprēķinus, vai sabiedrības pārstāvjiem savu attieksmi pret projektu. Bet varbūt kāds šajā valstī tomēr zina, ko darīt ar ekonomiku, kas uzkarsusi līdz augstākajam rādītājam Eiropas Savienībā, un kura lielā mērā arī vainojama izmaksu dārdzībā?
Komentāri