Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Nāc izlēmīgo ierindā!

Andris Vanadziņš
15:40
23.09.2024
56
Andrisvanadzins

Vasarīgajā septembrī, kad viens pēc otra krita lokāli un nacionāli karstuma rekordi, norisinājās militārās mācības “Namejs 2024”. Cēsu 27. kājnieku bataljona zemessargi, kārtīgi pastrādājuši, neitralizējot viltīgu un izmanīgu diversantu grupu, noguruši, bet gandarīti par paveikto, stājās noslēguma ierindā.    Viņus uzrunāja kapelāns Gints Polis, kurš savas pārdomas par tēmu – kāpēc stāties Zemessardzē- ilustrēja ar piemēru no sarunas ar kādu zemessardzi, no skata trauslu sievieti, kura pārsteidzoši apņēmīgi tiek galā ar dienesta pārbaudījumiem.    Par savu izvēli stāties Zemessardzē viņa teikusi: “Manā ciematā tuvējā apkārtnē nav neviena vīrieša zemessarga, kurš zinātu, kas darāms draudu gadījumā. Kad sākās karš Ukrainā, nolēmu – iešu, jo jābūt taču kādam, kurš pats zina, kā rīkoties,  un var palīdzēt citiem.”
Bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem spēja un gatavība aizsargāt savus tuviniekus, kaimiņus, valsti ir    primārais pamudinājums stāties ierindā.    Un šis – kas gan cits, ja ne es – rada paļāvību, uzticēšanos tiem, kuri stāv sardzē. Militārās mācības šoreiz norisinājās arī pilsētvidē, taču iedzīvotāji, redzot bruņotas vienības, neskrēja pie zāļu skapīšiem pēc baldriāna šļukas, daudzi nākuši klāt, sakot – paldies, jūs redzot, jūtamies drošāk.

Netālais karš maina uztveri, un vēl pirms desmit gadiem ierastā vīpsnāšana par pieaugušajiem, kuri spēlē kariņu, vairs nav manāma. Viena no fundamentālām Ukrainas aizstāvju demonstrētām mācībām ir – ja    paši sevi neaizsargāsim, neviens mūs neglābs. Kurš gan cits, ja ne es! Ar tādu apņēmību un stāju nenoliedzami disonē krievu militārā drona sāga. Gan pats fakts, ka agresorvalsts lid­aparāts plivinājās Latvijas gaisa telpā, līdz piekusa un nokrita Gaigalavas pagasta brikšņos, gan vēl jo vairāk muļķīgie aizsardzības resora runas vīru centieni savu neizlēmību kautri piesegt ar ainiņu par militāru dronu ar miermīlīgas dūjas vaibstiem un sprāgstvielu lādiņu, kas mīlīgi apsiets ar rozā banti, rada bažas par to, vai ukraiņu mācība ir ielāgota.

Man tomēr ir pārliecība, ka reālu briesmu brīdī teikšana būs nevis tiem, kam lunkanas mēles, bet tiem, kuriem vēsa galva, patriota dūša un prasme rīkoties, lai aizsargātu savus tuviniekus, kaimiņus, valsti…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
30

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
17

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
13

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
37

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
53

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
29
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi