Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mūsu zeme – Latvija!

Jānis Gabrāns
16:39
06.09.2023
89

Šis gads Latvijas sporta līdzjutējus lutina. Pavasarī lielisku dāvanu – pasaules čempionāta bronzas medaļas    – atveda hokejisti, tagad priecē Latvijas basketbola izlase. Jau pēc uzvaras pār Libānas izlasi Latvijai vēsturiski pirmajā spēlē Pasaules kausā zināms smagums no pleciem bija nost, jo tukšā mājās mūsējie nebrauks. Tad sekoja turnīra, iespējams, lielākā sensācija, uzvara pret Franciju, kas FIBa rangā ir piektajā vietā, kamēr Latvija – 29.

Tas, protams, uzreiz ar cerībām lika skatīties uz spēli pret Kanādu, kāds varbūt pat gara acīm redzēja mūsējos finālā, bet kanādieši bija mācījušies no svešu, proti, franču kļūdām, lai paši tādas nepieļautu, un Latvijas spēkus bija izvērtējuši nopietni.

Pēc šī zaudējuma, šķiet, vislabākais secinājums bija šāds: “Latvijas izlase piedzīvojusi pirmo zaudējumu Pasaules kausa vēsturē.” Melots jau nav, un skan ļoti ambiciozi, it kā mūsējie tur spēlētu jau sen un tagad tikai pirmais zaudējums. Taču mūsējie savu ir paveikuši. Pat ja divas nākamās spēles nāksies zaudēt (cerams, ka ne), mūsu basketbolisti mājās varēs atgriezties ar lepni paceltu galvu un būs pelnījuši tādu pašu sagaidīšanu kā hokejisti. Būt starp pasaules 16 labākajām izlasēm basketbolā nav nieks, te varētu citēt Dāvi Bertānu, kurš jau par Latvijas dalību FIBA Pasaules kausā teica: “Tas ir neticami. Valstij ar mazāk nekā diviem miljoniem cilvēku spēlēt uz pasaules lielākās skatuves ir neiedomājami.”

Šis ir kārtējais piemērs, ko var paveikt Komanda! Komanda, kurā visi ir viens, kurā visiem ir viens mērķis, kurā ikviens ir gatavs stāvēt un krist kopējā labuma vārdā! Ar to gribu teikt, ka patiesībā mūsu basketbolisti var kalpot kā paraugs ikvienam! Ar savu cīņassparu, atdevi, raksturu un Latvijas mīlestību. “Esmu ārkārtīgi lepns par mūsu valsti,” saka Dāvis Bertāns.

Arī brāļu Kurucu vectēvs un pirmais treneris Vladimirs Kise­ļovs vairākkārt uzsvēris, ka viena no panākuma atslēgām ir spēlētāju vēlme pārstāvēt savu valsti un atdot par to visus spēkus. Saprotu, ka tā ir ideālisma teorija, bet, ja mums katrā kolektīvā, katrā kopienā, katrā ciemā, novadā, pilsētā būtu tāds komandas gars, tāds cīņasspars, mums nevajadzētu domāt, kāpēc igauņi vai lietuvieši mūs ir apsteiguši ekonomiskajā attīstībā.

Kāpēc ikviens katru dienu, katru darbu nevarētu sākt ar sauk­li, kas jau vairākus gadus ir kā mūsu basketbola izlases sauklis: “Mūsu zeme – Latvija!” Nevis    – viss ir slikti, bet: mūsu zeme – Latvija! Lai cik varbūt smaga un pat bezcerīga liktos situācija.

Šodien Latvijas izlase aizvadīs otrā posma pirmo spēli, pretiniekos Spānija, kas rangā ieņem 1.vietu. Varam būt droši, ka mūsējie laukumā dosies tikai ar vienu uzdevumu – uzvarēt, atdot sevi pilnībā, lai to īstenotu!

Bet, kamēr basketbolisti laukumā atdod sevi par visiem 200 procentiem, nedomājot par traumām, sāpēm, nogurumu, Latvijā turpinās muļļāšanās, ko sauc par valdības veidošanu. Ja basketbolisti dotos laukumā ar tādu attieksmi, domājot tikai katrs par sevi, savu labumu, mūsu izlase ne tikai nekvalificētos Pasaules kausam, bet arī FIBA rangā, kurā ir 161 izlase, atrastos ārpus pirmā simtnieka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi