Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai cik mums Latvija būtu mīļa, ir lietas, kurās vēl varam augt.
Vidzemes Augstskolas pētnieki, tostarp asociētā profesore Ieva Bērziņa, vairāku gadu garumā pētījuši patriotisma izpratni Latvijā. Secinājums ir iepriecinošs – kopumā mūsu sabiedrība ir patriotiska, arī jaunieši. Tomēr ir vērts domāt, ko mēs katrs saprotam ar šo jēdzienu un kādu rīcību tas paredz. Pētījums rāda, ka jauniešu pilsoniskā izglītība vēl ir nepietiekama – daudzi nezina, kā praktiski var iesaistīties, aizstāvēt savu valsti vai stiprināt sabiedrību.
Taču tas nenozīmē, ka jaunieši nav patrioti. Viņu patriotisms vienkārši izpaužas citādi. Jaunā paaudze, kas augusi brīvā Latvijā, nereti nejūt vajadzību pierādīt mīlestību pret valsti ar skaļiem vārdiem vai simboliem, kas svarīgi vecākai paaudzei. Bet tāpat kā mums viņiem svarīga ir rīcība – iespēja darīt kaut ko, kas padara valsti labāku, iespēja uzņemties iniciatīvu, palīdzēt citiem.
Un to var redzēt ikdienā. Pat ja daļa jauniešu nepiedalās vēlēšanās, pēdējā protesta akcijā, kas pulcēja vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju, parādīja, ka arī jaunieši pauž savu viedokli un parāda savu balsi, ja uzskata, ka tas ir svarīgi. Dziesmu un deju svētki, kas izturējuši dažādus laikus, ir svarīgi arī jauniešiem. Viņu emocijas, dziedot kopkorī, dejojot Daugavas stadionā un pārstāvot savu novadu gājienā, ir patiesas un ļoti spēcīgas. Ir skolēni, kuri raksta svinīgas un patiesi iedvesmojošas runas Valsts svētku reizēs, citi organizē Jauniešu dienas vai iesaistās Jauniešu domē, kāds savā pagastā izdara ko labu vai organizē vietējo pasākumu. Cēsu novadā jaunieši piedalās iniciatīvu projektu konkursos, uzlabo vietējo infrastruktūru, iesaistās brīvprātīgajā darbā. Jaunieši iesaistās Zemessardzē vai izvēlas brīvprātīgo dienestu. Tā ir vēlme būt daļai no vietas, kurā jaunietis dzīvo, un arī daļai no procesiem, kas veido mūsu valsts nākotni, kā arī vēlme nosargāt to, kas mums ir. Mīlestība pret vietu, kurā jaunietis dzīvo un vēlme padarīt to labāku, manuprāt, ir patriotisms.
Jaunieši mīl Latviju, tikai citādi. Un būtībā patriotisms sākas no mazām lietām: no tā, ko jaunieši izdara tepat, savā novadā, lai Latvija būtu labāka rīt. Un kamēr jaunieši darīs un ticēs vietai, kurā dzīvo, tikmēr arī būs Latvija.
Komentāri