Karš Ukrainā turpinās, un jau ne reizi vien rakstīts un runāts par to, ka neviens pašlaik nevar prognozēt, kad tas beigsies.
Krievijas Federācija militāriem un represīviem pasākumiem šogad plāno iztērēt gandrīz 40 procentus no sava gada budžeta. Turpinās arī Izraēlas un “Hamās” karš, spriedze nav mazinājusies starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šogad arī notiks trīs “lielās vēlēšanas”, kas būtiski ietekmēs šos karus un daudzviet valdošo spriedzi. Būs prezidentu vēlēšanas Krievijā un ASV, Eiroparlamenta vēlēšanas, arī Pārstāvju palātas un vietējo deputātu vēlēšanas Baltkrievijā.
Krievijas un Baltkrievijas vēlēšanu rezultāti patiesībā ir zināmi jau tagad. Neatkarīgi no tā, kā vēlētāji balsos, ir skaidrs, ka agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 17. martā tiks ievēlēts vēlreiz. Arī totalitārajā Baltkrievijā 25. februārī tiks ievēlēti tikai diktatoram Lukašenko vajadzīgie cilvēki. Pēdējā gada laikā ir grozīti daudzi un pieņemti arī jauni likumi, lai nostiprinātu Lukašenko varu un vēlēšanas padarītu par formālu pasākumu. Arī represijas joprojām pastiprinās.
5. novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas, un tajās atkārtoti plāno piedalīties bijušais prezidents Donalds Tramps un pašreizējais ASV prezidents Džozefs Baidens. Eksperti Trampa ievēlēšanu vērtē skarbi, sakot, ka viņa iespējamā atgriešanās Baltajā namā padara nākamo gadu par potenciāli sprādzienbīstamu globālajā politikā, kā arī par pārbaudījumu demokrātijas noturībai.
Savukārt 8. jūnijā notiks Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas, kurās varēs piedalīties visi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi neatkarīgi no tā, kurā valstī un kontinentā dzīvo. Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 51 procents balsstiesīgo vēlētāju, bet Latvijā – 33,53 procenti. Eksperti teic, ka EP vēlēšanās šogad plašāku atbalstu nekā iepriekš varētu gūt eiroskeptiķi un galēji labējie politiskie spēki. Ar vārdu sakot, “lielo vēlēšanu” rezultātu un to seku prognozes nav mierinošas.
Arsēnijs Jaceņjuks, Ukrainas ekspremjers, 2. janvārī savā blogā rakstīja: “Šodien notika viens no vismasveidīgākajiem raķešu triecienuzbrukumiem pasaules vēsturē. Slepkavu valsts, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle Krievija uzbruka Ukrainai, kas ir viena no Eiropas valstīm, kandidē kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti un ir viena no valstīm, kas izveidoja ANO. Krievija uzbruka Eiropas valsts galvaspilsētai un vēl citām Ukrainas pilsētām. Un ko es redzu pasaules medijos? Informācija par barbariskajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai nav mediju pirmajās lapās un lielāko tiesu ir vien informācija dažās rindiņās. Skaidrs, ka pasaule dzīvo savu dzīvi. Bet nav saprotams, kā var tā dzīvot. Un uz to arī cer diktatori un kara noziedznieki, tādi kā Putins. Un tieši pret to mums ir jāvēršas. Mūsu cīņa par izdzīvošanu ir cīņa par cilvēces izdzīvošanu, par brīvas, nevis verdzībai pakļautas cilvēces izdzīvošanu.”
Protams, Latvijas pilsoņi nebalsos Krievijas, ASV un Baltkrievijas vēlēšanās, bet tikai mūsu pašu ziņā ir attieksme pret Eiropas Savienību, piedalīšanās jūnija vēlēšanās un izvēle, par ko balsot.
Komentāri