Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Mieru, tikai mieru

Jānis Gabrāns
09:30
29.10.2023
56

Redzot notiekošo pasaulē, kad daudzviet pieaug spriedze, rodas saspīlējumi, prātā nāk Astrīdas Lindgrēnas bērnu grāmatu tēla Karlsona, kurš dzīvo uz jumta, teiciens – mieru, tikai mieru! Kāpēc tik daudziem pasaulē gribas to ignorēt? Vai tiešām kara šausmas ir labākas par miera doto stabilitāti? Pilnīgi noteikti – nē, un tomēr miers kļūst arvien trauslāks. Visticamāk, aiz tā visa ir neredzamie režisori, kuri ieinteresēti uzturēt šo saspīlējumu, eskalēt to kādu savtīgu interešu vārdā.    Var teikt, katrā situācijā ir ieguvēji un zaudētāji, tomēr, manuprāt, taisnība tiem, kuri saka, ka karā nav uzvarētāju. Arī šī brīža notiekošās karadarbības taču nes zaudējumus visai pasaulei, tās attīstībai. Ja to naudu, kas nemitīgi tiek tērēta karadarbības nodrošināšanai, bruņojumam, ko tērē, lai grautu, nogalinātu, izlietotu miera laika vajadzībām, lai celtu, ārstētu, cīnītos pret slimībām un nāvi, ieguvēji būtu visi. Taču ir daļa cilvēku, kas tajā acīmredzot nav ieinteresēti,    viņi, visticamāk, to visu vēro no kādas drošas vietas, redzot arī to, kā viņu kontos ieripo asiņainā nauda.

Tā arī nespēju saprast, kurš ir ieguvējs Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu, pilnīgi droši var teikt – bezjēdzīgajā karā. Kādu augstāku mērķu vārdā ik dienu iet bojā desmiti un simti? Cik prasmīgam bija jābūt tam pārliecinātājam, kurš savulaik teica – uzbrūkam, tas būs izdevīgi. Pieļauju, ka neaptveramajā korupcijas purvā, kas valda lielajā Krievzemē, kur, ja var ticēt rakstītajam, valsts līdzekļi, tostarp militārajai jomai atvēlētie, tiek prihva­tizēti milzīgos apjomos, lai pirktu īpašumus Eiropā, pasaulē, pirktu jahtas un ko tik ne vēl, bija nepieciešams kāds konflikts, lai tas viss neuzpeldētu, lai pēc tam atkal varētu mierīgi turpināt zagt. Vai šie lēmumu pieņēmēji arī tagad domā, ka viss iet pēc plāna, vai saprot, ka ir aplauzušies, bet atkāpties nav kur? Viņi turpina bezjēdzīgi dzīt nāvē tautiešus. Kā labi zinām, Krievijā vārds “miers” jau krietnu laiku ir aizliegto vārdu sarakstā, par kuru var dabūt daudzus gadus cietumā. Cik absurda situācija!

Arī Medžugorjes Dievmāte jau kopš sava pirmā vēstījuma regulāri aicina uz mieru, un cilvēki nereti teikuši, kāpēc viņa to atkārto atkal un atkal. Tāpēc, ka tas absolūti netiek ņemts vērā. Arī pagājušās nedēļas vēstījumā vienam no vizionāriem viņa norādījusi, ka šajās dienās miers ir īpaši apdraudēts: “Mīļie bērni, es vēlos, lai jūs saprastu situācijas nopietnību un to, ka daudzas lietas, kas notiks, ir atkarīgas no jūsu lūgšanas.”

Iespējams, cilvēki vienkārši netic, ka viss tik vienkārši, bet lūgšanām ir liels spēks, un, domāju, katram būs zināms kāds piemērs.

Pieļauju, izteikti lielākā daļa cilvēku, kas apdzīvo šo pasauli, ir par mieru, taču reālajā dzīvē miera gribētāju balsis paliek nesadzirdētas, notikumu gaitu nosaka tie, kuri atbalsta bruņotus konfliktus. Un šajā brīdī tik ļoti aktuāli kļūst vārdi, ko savulaik rakstīja dzejniece Olga Lisovska: “Mierīgi nolikt galvu uz spilvena, vai tas ir daudz, ko es gribu rīt?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
34

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
59

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi