Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Memoriāls Cēsu Pilsmuižas pagalmā?

Druva
00:00
20.03.2006
8

Vispirms jāpievērš uzmanība apstāklim, ka pilsētas dome, izņemot vienu deputātu, nobalsoja par memoriāla izveidi, bet tagad cenšas pūst miglu acīs sabiedrībai, mēģinot iegalvot, ka nav paredzēta represēto memoriāla izveide, bet tikai agrāk iekārtotās piemiņas vietas sakārtošana. Tomēr iecerēto darbu izmaksas un „Druvā” publicētie materiāli gan liecina ko citu. Sestdienas numurā publicētā represēto biedrības pārstāvja Laimoņa Jaukuļa kunga vēstule liecina, ka: „Katram upurim uz plāksnes būs dzimšanas un dzīves noslēguma gads.” Gadījies redzēt dažādas piemiņas vietas pasaulē un šāda veida objektus (vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas gads, varbūt vēl dzimšanas un nāves vieta) gan nepārprotami sauc par memoriāliem vai, precīzāk izsakoties, kā šajā gadījumā iecerēts, memoriālajām sienām. Tādēļ vairāk nekā aizdomīgi skan domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Mihaļova izteikumi par to, ka te iecerēta vien piemiņas vietas sakopšana. Kas gan ar to īsti domāts?

Šobrīd pieņemts lamāt padomju okupācijas gadus. Jā, taisnība, ka bija aizbāztas mutes, bet tajos apstākļos Cēsīm tomēr paveicās. Tolaik iznīcināja tādus ideoloģiski kaitīgos kā Uzvaras pieminekli un Skolnieku rotas pieminekli. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka pilsētas vadībā bija iekšēji kulturāli cilvēki, kuri, dodami „ķeizaram to, kas ķeizaram pienākas”, vienlaikus spēja saglabāt Cēsu kā latviešu kultūras centra slavu.

Tagad tas viss pagātnē. Rodas ie-spaids, ka te ieradušies vienas die-nas saimnieki, kuru mērķis ir radīt tādu sajukumu, ka pēc tam to būs ilgi jāstrebj nākamajām cēsnieku paaudzēm. Domes izteikums vien par to, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā garām aiziešot daži tūkstoši Eiroprojektu naudas, ir feļetona vērts! Tā vien liekas – dodiet naudu un tiks celts jebkas! Būs miljoni – būs konteineru osta Gaujmalā! Būs desmiti un simti miljonu – zem Pils parka būs izlietotās kodoldegvielas noliktava! Dodiet miljardus – vecpilsētas vietā būs starptautiskais kosmodroms! Pārspīlējums? Protams, bet visai nosacīts.

Paskatieties, kas notiek! „Druvā” pret šo, no kultūrvēsturiskā un tūrisma attīstības viedokļa visai apšaubāmo, ieceri minēti ļoti nopietni iebildumi. Par to rakstīja žurnālists Verners Rudzītis, ļoti kaismīgu rakstu publicēja kinomākslinieks un gleznotājs Gunārs Balodis. Viņi ir pazīstamākie, bet ne tuvu vienīgie šīs idejas pretinieki. Ir taču arī citu cēsnieku viedokļi!

Kāda ir Cēsu domes deputātu atbilde? Kāds miers, kāds klusums… Suņi rej, bet karavāna iet tālāk! Ko šajā sakarībā domā memoriāla kaismīgie aizstāvji ar pilsētas domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu un viņa vietnieku Andri Mihaļovu priekšgalā? Ko domā Cēsu domes izglītības, kultūras un sporta komiteja? Spriežot pēc domes sēdes atreferējuma „Druvā”, pret memoriāla izveidi nobalsoja deputāts Daumants Vasmanis. Viņa argumenti ir gana pārliecinoši, un ar tiem „Druvā” jau varēja iepazīties.

Domāju, ka jautājums par iecerēto memoriālu ir pārāk nozīmīgs Cēsīm. To nevar atstāt tikai vienpadsmit cilvēku izlemšanai. Pat tajā gadījumā, ja viņi visi ir Cēsu pilsētas domes deputāti! Nepieciešama plaša sabiedriskā apspriešana gan par vietu, gan par formu. Redakcija saņēmusi 2. martā

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi