Tikai ar pāris nedēļu starpību Latvijā risinājušies notikumi, kuriem saistība gan savā starpā, gan ar notikumiem pirms vairākiem tūkstošiem gadu, par ko stāsta sengrieķu dramaturga Eiripīda (484.- 406. g. p. m. ē.) slavenākā, mītos un leģendās balstītā traģēdija “Mēdeja”. Traģēdijas centrālais notikums, kas liek domāt visvairāk, – Mēdeja greizsirdībā un sāpēs par vīra Jāsona nodevību nogalina viņu abu divus dēlus.
Tas katram vecākam, īpaši mātēm, šķiet visneiespējamākais. Kā atņemt dzīvību pašas bērniem?! Kaut kas tāds iespējams tikai pasakās, mītos un filmās! Taču, nē.
Pagājušajā nedēļā raidījumā “Panorāma” tika ziņots par Mārupes novadā notikušu satraucošu un ģimenei postošu incidentu. Kāda sieviete, aizdomās par dubultslepkavības mēģinājumu, ir apcietināta. Viņa, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģinājusi noindēt savu dzīvesbiedru un dēlu, izmantojot nezināmas izcelsmes vielu. Pēc tam viņa centusies atņemt dzīvību arī sev. Par laimi, mediķi spējuši glābt visus trīs ģimenes locekļus. Policija turpina izmeklēšanu, noskaidrojot precīzus notikušā apstākļus un indīgās vielas izcelsmi. Pagaidām vairāk neko nezinām un droši vien neuzzināsim arī par sievietes rīcības motīviem, jo no sabiedrības ziņkāres tiek sargāta jau tā tik ļoti cietusī ģimene.
Ļoti piesardzīgi tiek minēti iemesli, kādēļ dzīvi izbeigt Daugavas ūdeņos nolēma Ilona Jaukule, atstājot bez mātes mazgadīgus bērnus. Kas notika sievietes dzīvē, lai savas atvases atstātu bāreņos? Visbiežāk jau tieši bērni sievietes attur, lai arī kas būtu noticis pašas dzīvē, no tik dramatiskas izvēles, apzinoties, cik pašos pamatos satricināta dzīve viņiem būs bez mātes. No neoficiāliem avotiem gan dzirdēts, ka vainīgi vīra radītie pārdzīvojumi.
Šie divi notikumi atsauca atmiņā kādu nu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem Ventspilī notikušu traģēdiju. Toreiz jauna sieviete Ventā no tilta vispirms iemeta savus divus un trīs gadus vecos dēliņus, pēc tam upē ielēca arī pati. Sievieti izglāba, bērniņi aizgāja bojā. Tajā laikā sabiedrība bija mazāk saudzējoša un tika ziņots par bērnu tēva aiziešanu pie citas sievietes, ko bērnu māte nespēja pārdzīvot.
Šo sāpīgo jautājumu cilvēce nespēj nekādi kontrolēt vai ietekmēt gadu tūkstošiem. Kā vienīgais risinājums ir apcietināt un sodīt sievieti, protams, ja vien viņa palikusi dzīva. Tiesa, ir mēģināts skaidrot, kas notiek pieviltas sievietes mātes jūtu pasaulē. Tā analītiskās psihiatrijas portālā jungian.lv pausts: “Katra sieviete, kura piedzīvojusi nodevību no tuva drauga vai vīra, varētu atpazīt sevī Mēdejas ciešanas un izmisumu. Šajā jūtu reakciju nemainīgumā, cauri gadsimtiem, atspoguļojas nodotas sievietes arhetipiskā pārdzīvojuma stīga. Neēšana, negulēšana, nerimtīga raudāšana, milzīgas un dziļas zaudējuma skumjas un sāpes, tāds kā sastinguma stāvoklis, dvēseles ciešanas par ievainotu uzticību, fiziskas sāpes, pašizolēšanās un dusmas – tā var raksturot nodevības pārdzīvojumu, ko dažādā ilgumā un intensitātē piedzīvojušas sievietes tūkstošiem gadu senā vēsturē un mūsdienās. Emocionālas sāpes var būt tik lielas, ka tās nevar atšķirt no fiziskām. Sieviete var pat stundām ilgi, no ārpuses it kā sastingusi gulēt, raudāt vai mēmi skatīties tukšumā. Vai gluži pretēji, haotiski rosīties, bet bērniem, saimniecībai, darbam, sociālajai dzīvei šajā stadijā praktiski nav iespējams pievērsties. Neaprakstāmas skumjas, ciešanas un vēl vāji apzinātas nojausmas, ka nekas vairs nekad nebūs, kā bijis.”
Diemžēl ar skaidrošanu vien, kā rāda dzīve, ir par maz. Jūtu pasaule visai grūti pakļaujas likumiem un noteikumiem, turklāt mūsdienās par šiem notikumiem mediji runā, cik vien iespējami, maz. It kā jau pareizi, jo ar traģēdiju saistītajiem ģimenes locekļiem bēdu pietiek.
Ik pa laikam sāpīgo tēmu izceļ teātri. Pašlaik Valmieras teātra laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” skatāma izrāde “Mēdeja”. Biļetes izpērk ātri. Ar Eiripīda “Mēdeju” vidusskolēnus iepazīstina literatūras stundās, bet ne jau visiem agrās jaunības posmā ir dzirdīgas ausis.
Bet kā būtu, ja vecāki jau laikus gatavotu savas atvases ģimenes dzīvei, ja baznīca, runājot ar saderinātajiem, ja dzimtsarakstu nodaļas, pieņemot laulības pieteikumus, pievērstu uzmanību arī šādiem gadījumiem.
Vien nevajadzētu aizmirst, ka pamatu pamats ir ģimene, kur tiek ieliktas pamatvērtības. Visu cieņu vecākiem, kas saviem pieaugušajiem bērniem saka: “Ar ko izvēlējies radīt bērnus, ar to jādzīvo!” Un ļoti, ļoti palicis atmiņā “Dzelzs vilka” solista Jura Kaukuļa sacītais: “Tēvs man mācīja, ka esmu atbildīgs par sievieti, kuru izvēlējos un kura man dzemdējusi bērnus.”
Komentāri